Restorāns uz ielas • IR.lv

Restorāns uz ielas

Uzņēmuma Street Food Latvia līdzdibinātāja Monta Vecozola. Foto — Reinis Inkēns
Marija Leskavniece

Tie sen vairs nav kečupā mirkstoši frī kartupeļi. Ēdiens no ielu tirgotāja var kļūt par pusdienām ikdienas skrējienā, uzkodu festivālā vai pat kulināro galamērķi. Street food modē pašlaik ir gan Āzijas virtuve no ramen līdz tvaicētām maizītēm, gan vegāns ēdiens

Šovasar street food kustība Latvijā vainagojusies ar vērienīgiem ēšanas svētkiem. Gandrīz katru nedēļas nogali iespējams nogaršot visdažādāko pasaules reģionu ēdienus. Galvaspilsētā pasākumi regulāri notiek Kalnciema, VEF un Tallinas ielas kvartālos, Jaunajā Teikā, kā arī lielveikalu Spice un Sky teritorijā. 

Pieaugošā interese no tirgotāju un pircēju puses radījusi arī nepieciešamību vienoti risināt dažādus organizatoriskus jautājumus. Tā radies Montas Vecozolas un Kriša Zupiņa vadītais uzņēmums Street Food Latvia, kas šovasar vēris Angāra durvis Tallinas ielas kvartālā. Pirmo aktīvo darbības gadu viņi cer noslēgt ar ambiciozu mērķi — ēdienu tirgošanas furgonus sezonas beigās nevis, kā ierasts, ieziemot, bet gan zem viena jumta pulcēt un kopīgi turpināt darbu arī aukstajos mēnešos.

Visiem kopējas intereses

Monta un Krišs sākuši kā ēdinātāji, gatavojot vjetnamiešu maizītes savā uzņēmumā Bao Bun. Izjutuši, ka nozarei trūkst kopējas virzības, kāda, kas kūrētu visiem svarīgas tēmas. «Vari, protams, sēdēt bēdīgs mājās un kurnēt, ka neviens to nedara, bet vari arī darīt pats,» saka Monta. Sākuši ar to, ka, saņemot uzaicinājumu no dažādiem korporatīvajiem klientiem, ieteikuši arī citus street food pasākumos iepazītus ēdinātājus. Bet pagājušajā vasarā sapratuši, ka jāpievēršas idejai nopietnāk, nodibinājuši uzņēmumu un novembrī ievākušies savulaik par ātrās palīdzības mašīnu garāžu kalpojušajā angārā Tallinas ielas kvartālā. Šobrīd Street Food Latvia pulcē vairāk nekā 70 ēdinātāju, no kuriem apmēram puse regulāri piedalās pasākumos. 

Kopā nākšana īsti nav latviešu dabā, arī uzņēmējiem bija jātiek pāri pirmajam aukstumam un nedrošībai, atzīst Monta. Lai kopīgi kaut ko paveiktu, nevar visu laiku uzskatīt pārējos par konkurentiem. Būtisks uzlabojums, ko šovasar izdevies ieviest, ir kopā ar Latvijas Zaļo punktu realizētā depozīta glāžu sistēma, kas gan pagaidām darbojas tikai Angārā, taču jau ļauj krietni samazināt atkritumus. Pērkot dzērienu, pircējs atstāj divus eiro, ko saņem atpakaļ, atdodot glāzi. Nākotnē plānots visus traukus šādā veidā izmantot vairākkārt.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu