Ir vērts dzīvot zaļāk!

Šis apgalvojums nav jāuztver ar skepsi. Katra cilvēka rīcība ietekmē apkārtējos un varbūt pat politiķus, kuriem jāpieņem svarīgi lēmumi

Vai tam vispār ir jēga? Cilvēki nereti no sirds uzdod šo jautājumu, kad runā par individuāliem centieniem samazināt savu ietekmi uz vidi. Globālā sasilšana, ekosistēmu sabrukums, plastmasas piesārņojums un citas problēmas — ekoloģiskā krīze ir tik milzīga un daudzveidīga, ka grūti kādam pārmest, ja tas klimata izmaiņu samazināšanas vārdā skeptiski uztver atteikšanos no savas dienišķās kotletes. Pat vides aktīvisti ne vienmēr spēj vienoties. Nereti pie visa tiek vainotas naftas kompānijas un citas milzu korporācijas. Tās savukārt uzsver, ka noteikumus izstrādā valdības un tām arī jāmeklē risinājums. Varam tikai minēt, kāpēc bieži vien valdības ir kūtras, taču viens no faktoriem, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, ir sabiedrības attieksme. Un to veidojam mēs — gan kā pilsoņi, gan kā patērētāji.

Individuāla izvēle ietekmē apkārtējos. Kāds pētījums ASV vēsta, ka restorāna apmeklētāji, kuri pirms tam informēti, ka 30% amerikāņu sākuši ēst mazāk gaļas, paši divreiz biežāk pasūta veģetāru ēdienu. Citā konstatēts, ka uzstādīt saules baterijas uz ēku jumtiem cilvēkus nereti mudina tas, ka to jau izdarījis kaimiņš. Savukārt puse no aptaujātajiem cilvēkiem, kuri personīgi pazīst kādu, kas klimata izmaiņu dēļ atsacījies no pārvietošanās ar lidmašīnu, atzinuši, ka arī paši sākuši lidot mazāk. 

Lai arī katra personīgā izvēle mainīt dzīvesveidu izskatās smieklīgi maza iepretim 7,5 miljardiem planētas iedzīvotāju, tajā būtu jāierēķina arī iespaids, kādu tā atstāj uz apkārtējiem. Nav jāskraida apkārt, lai evaņģelizētu radus un kolēģus par ekoloģiju, tā riskējot uzkrist viņiem uz nerviem un panākt pretēju efektu. Taču psihologi norāda, ka cilvēki nemitīgi vēro citus sabiedrības locekļus un pārskata savus uzskatus un rīcību saskaņā ar saviem vērojumiem. Redzot, ka apkārtējie ne tikai domā un satraucas par kaut ko, bet arī rīkojas, tas pamudina arī pašu spert pirmo soli. 

Var rasties ilūzija, ka Latvijā globālo sasilšanu neuztver tik nopietni kā citviet pasaulē. Taču pētījumu centra SKDS pētījums liecina, ka arī Latvijā par klimata izmaiņām nobažījušies ir 53% iedzīvotāju un tikai 14% domā, ka šai problēmai nav nepieciešams meklēt risinājumu. Valda populārs uzskats, ka Latvija ir zaļāka nekā daudzas citas valstis. Taču, lai arī, pēc dažiem rādītājiem, esam priekšā industriāli un ekonomiski attīstītākām valstīm, vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gadā rada sešas tonnas CO₂ izmešu. Pasaulē vidēji šis rādītājs ir 4,35 tonnas, un ANO ziņojumā minētā nepieciešamība samazināt izmešus uz pusi ir aprēķināta pēc globālā izmešu daudzuma. Atkritumu šķirošanas ziņā atpaliekam no daudzu citu Eiropas Savienības valstu rādītājiem, un tāpēc cīņā ar, piemēram, plastmasas piesārņojumu diez vai varam uzskatīt sevi par īpaši zaļu valsti.