Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja jubilejas izstādē Redzēts—Neredzēts—Izredzēts tā pastāvēšanas raibie 30 gadi atklājas ne mazāk krāsainā ekspozīcijā
No trauslām porcelāna servīzēm un krāsaina stikla vitrāžām līdz klasiskiem un neordināriem apģērbiem, no lietišķās mākslas paraugiem līdz funkcionāliem dizaina priekšmetiem — tik daudzpusīgs ir jaunajā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) izstādē apskatāmo darbu kopums. Eksponāti atklāj atšķirīgus radošos rokrakstus, dažādus tapšanas laikus, vietas un kontekstus, tehnikas un materiālus. Vienīgais, kas tos saista, ir atrašanās šī muzeja krājumā, kas arī bijis noteicošais jubilejas izstādes veidošanā.
No 3200 eksponātiem muzeja dibināšanas laikā 1989. gadā krājums izaudzis līdz gandrīz 12 000 artefaktu kopumam, no kuriem tikai neliela daļa apmeklētājiem pieejama pastāvīgajā ekspozīcijā. Katrai vienībai ir savs inventāra numurs un arī savs stāsts par to, kā un kāpēc tā nokļuvusi kādā no astoņām muzeja kolekcijām. Izstāde ir mēģinājums pietuvināt skatītāju muzeja ekspertu darba aizkulisēm un atklāt nedaudz vairāk par 70 priekšmetiem, kurus izstādīšanai no plašā krājuma kā īpaši interesantus izraudzījušās tā glabātājas. Daļa izvēlēti, pateicoties to neparastajiem likteņiem un līkločiem, pa kuriem tie muzejā nonākuši, daļa — tieši tāpēc, ka pārāk ilgi bijuši slēpti apmeklētāju acīm.
Izstāde veidota pēc atklātā krājuma jeb, izstādes scenogrāfa Kristiana Brektes vārdiem, «noliktavas principa». Izsvēpējot naftalīna smaku un «paravējot» daudzskaitlīgo muzeja darbinieču darbu piedāvājumu, plauktos jauktā secībā brīvi apskatāmi «izredzētie» objekti.
Industriālo iekārtojuma estētiku papildina dienasgaismas spuldzes, melni dzeltens marķējums un ar plastmasas savilcējiem piestiprinātas anotācijas, kas šoreiz ir krietni apjomīgākas par ierasto autora vārdu un mākslas darba nosaukumu. Par to, cik daudz teksta pieļaujams labā izstāžu praksē, šoreiz strīdēties nav jēgas, jo izstādes veidotājas to apzināti padarījušas ļoti «lasāmu». Dažviet darbiem pievienotā informācija atklāj patiesi aizraujošus faktus par eksponāta likteni. Starp tādiem minams viens no centrālajiem objektiem — Jūlija Jēgera vitrāža Māte ar bērnu, ko muzejs savulaik saņēmis kā anonīmu cilvēku nodotas apgleznotas lauskas. Izstāde arī Latvijas dizaina un lietišķās mākslas pazinējiem var atklāt nezināmas vēstures lappuses, teiksim, par Sigismunda Vidberga darbību Ņujorkā, kur pazīstamais grafiķis pelnījis iztiku, zīmējot skices kaklasaišu un vīriešu pidžamu audumiem. Vai iepazīstināt ar mazāk zināmiem vārdiem, piemēram, ar latviešu izcelsmes dizaineru Juri Medni, kura divdaļīgā plastmasas pudele iekļauta arī prestižajā Modernās mākslas muzeja kolekcijā Ņujorkā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.