Par varas vīriem un briesmoņiem

Populārā Netflix seriāla Stranger Things jaunā sezona iedvesmojas no politiskajām turbulencēm 

Skatoties jaunāko (trešo) sezonu, top skaidrs, kāpēc pirmizrādes datums bija «notēmēts» tieši uz 4. jūliju — ASV Neatkarības dienu. Seriāls atgādina svinību salūtu — krāsaini košs, skaļš un patriotisku motīvu caurvīts. Stranger Things (Svešādās lietas) vēstījums, līdzīgi kā tā varoņi un tos spēlējošie aktieri, ir pieaudzis un kļuvis nopietnāks, kaut sižeta kodols joprojām ir nemainīgs: nomaļo un iedomāto ASV vidienes mazpilsētu Hokinsu (Hawkins) 20. gadsimta astoņdesmitajos satricina pārdabiski spēki, pie kuru mīklainās parādīšanās ir vainojamas valdības institūcijas. Galveno varoņu — bērnu — bariņš ir sasniedzis pusaudžu gadu pubertāti un ir spiests no jauna izvērtēt attiecības, savukārt pieaugušie pusaudži dodas «lielajā» dzīvē, kur nākas saskarties ar nevienlīdzību tās visatbaidošākajās formās, piemēram, stažieres pienākumi vietējā avīželē Nensijas (Natālija Daiere) varonei aprobežojas ar sviestmaižu piegādāšanu žurnālistiem. Ironiski, ka vislielākais balamute un rupeklis no šī kolektīva ir mačo ar pabalējuši blondu matu ērkuli, vedinot domāt par līdzībām ar diviem šābrīža politiķiem — ASV prezidentu Donaldu Trampu un Lielbritānijas ārlietu ministru Borisu Džonsonu —, kuru retorika nereti ir bijusi seksistiska.

Ievads ASV iekšpolitikā

Taču matu sakārtojums nav seriāla vienīgā sakabe ar aktuālajām vēsmām politikā. Stranger Things veidotāji jaunākās sezonas sižetā burtiski iedvesmojas no apgalvojumiem par Donalda Trampa konspiratīvo sadarbošanos ar Krieviju priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Ir parādījies jauns varonis — Hokinsas mērs Lerijs Klains (Kerijs Elvs). Viņa modus operandi vislabāk raksturo aina, kurā mērs, smēķējot cigāru, lūdz šerifam bez likumiska pamata izklīdināt netīkamo protestētāju pūli. Viņš arī tirgo pilsētai piegulošo zemi krievu slepenajiem dienestiem, kuri nezināmu iemeslu dēļ mēģina veikt tos pašus bīstamos eksperimentus ar pārdabiskajām parādībām un portāliem, ko seriāla iepriekšējās sezonās veica amerikāņu institūcijas. Tiek izmantotas arī tiešas atsauces, piemēram, Trampa priekšvēlēšanu kampaņas plakātu dizains. Tikmēr galveno varoņu sadrumstalotās attiecības, kas traucē cīņā ar visiem iespējamajiem antagonistiem (sākot no VDK virsniekiem un beidzot ar ļumīgiem briesmoņiem), atgādina ainu no ASV Demokrātiskās partijas debatēm, kuru daudzie dalībnieki ir aizņemti ar savas taisnības pierādīšanu, uzskatāmi parādot sašķeltību un nespēju mobilizēties vienotam mērķim.

Šorti un neons

Līdz noteiktam brīdim vērot šo satīriski politisko komentāru ir smieklīgi un saistoši, taču epizodes svārstās no izteikti rēnām līdz patiesi aizkustinošām (piemēram, noslēguma sērija). Stāsta neviendabīgums sagādā zināmas grūtības noskatīties seriālu līdz galam. Lai arī Stranger Things jau kopš pirmsākumiem ir veidots, bagātīgi iedvesmojoties no kinovēstures (īpaši no 80. gadu amerikāņu kulta filmām, piemēram, Stīvena Spīlberga Citplanētietis), trešajā sezonā seriāls ir apmaldījies neskaitāmo atsauču mežā. Tas zaudējis savu raksturu, par galveno kopsaucēju padarot pārmērības — sākot no žanru mikšļa un beidzot ar uzspēlēti dekoratīvo vidi. Tajā valda neona apgaismojums, un varoņu garderobi veido dažādu veidu šorti vai eksotisku rakstu krekli, kuru galvenais uzdevums ir imitēt 80. gadu modi. 

Seriāla veidotāji pilniem kausiem smeļ no B kategorijas fantastikas filmu žanra, tver pēc aizguvumiem no aukstā kara drāmām un ironizē par spraiga sižeta darbiem, piemēram, Terminatoru (ukraiņu izcelsmes aktiera Andreja Ivčenko spēlētais VDK aģents Grigorijs izskatās kā Arnolda Švarcenegera brālēns no Austrumiem). Taču, par spīti virknei kinematogrāfisku klupienu, seriāls trešajā sezonā nostabilizējas kā kinodarbs, kurš mērķēts pusaudžu auditorijai — galveno varoņu vecums, intereses ved pie likumsakarīgas nepieciešamības tvert pasauli plašāk par savu ģimenes un draugu loku. Un šajā kontekstā vēstījuma saikne ar pasaules politiskajām reālijām iegūst papildu nozīmi, aicinot jaunos skatītājus padomāt par to, kā ar savu līdzdalību (vai ignoranci) atbalstām kādu ideju. Taču neviendabīgā kvalitāte vedina domāt, ka Stranger Things autoru — dvīņubrāļu Meta un Rosa Daferu — plāns pabeigt seriālu pēc ceturtās vai piektās sezonas varētu tikt mainīts, proti, pastāv neliela iespēja, ka Netflix no seriāla turpinājuma var atteikties.