Atklāta vēstule VARAM ministram Jurim Pūcem • IR.lv

Atklāta vēstule VARAM ministram Jurim Pūcem

6
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce Ministru kabinetā. Foto: Paula Čurkste, LETA
Andrejs Lucāns

Mēģināšu papildināt savus izteikumus par Jūsu iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, paturot spēkā atziņu, ka gan iepriekšējā, gan pašlaik Jūsu plānotā mūsu valsti virzīja un virza pretī nacionāli tautsaimnieciskai katastrofai.

Lai pierādītu, ka reformas iecere ir pareiza, Jūs atsaucaties uz statistikas dotajiem atšķirīgajiem pašvaldību izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un secināt, ka tas nozīmē atšķirīgus pakalpojumu piedāvājumus, atšķirīgus nodokļu ieņēmumus un kavē ārvalstu investīciju piesaisti, ka zemnieki paliks bez izglītības un nevarēs nodrošināt labāku sociālo aprūpi senioriem.

Jūs piedēvējat nedemokrātismu oponentiem, kuri „savas personiskās intereses uzdodot arī par Latvijas novadu bērnu un līdzcilvēku, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība, interesēm”. Reformas nepieciešamību Jūs cenšaties pierādīt kaut vai ar to vien, „lai tiktu ievērota pastāvošā likumdošana, “kas skaidri pasaka kritērijus novada teritorijai, kurus šobrīd vairāk nekā puse no pašvaldībām nepilda”.

Bet, ja nepilda, loģisks būtu secinājums, ka uzspiestie kritēriji, ja tie nerēķinās ar reālajiem apstākļiem, ir nepareizi, ka tie ir neveiksmju cēloņi, nevis otrādi, kā Jūs to cenšaties skaidrot.

Jūs reformas pretiniekiem pārmetat neloģismu: “Viņi (piemēram, pensionēts agronoms Andrejs Lucāns) ir gatavi sabiedroto redzēt pat Alfrēdā Rubikā – cilvēkā, kurš centās nepieļaut Latvijas valsts atjaunošanu.” Jūs, ministra kungs, kritizējat „valsts” un „tauta” skaļāko piesaucēju prasību pēc likuma neievērošanas: „Jau minētais Lucāns, vēršoties pret reformu, uzstājas kā zemnieku aizstāvis, acīmredzot uzskatot, ka zemniekiem nav nepieciešama laba izglītība viņu bērniem vai spēcīgas pašvaldības vispār… Reformas pretinieki ar rokām un kājām ir par vietējo, pašvaldības līmeņa birokrātiju. Viņi labprāt pat to vairotu, izveidojot vēl vienu pārvaldes slāni – apriņķi.”

Godātais ministra kungs, atvainojos, bet Jūsu piedāvātās reformas nepieciešamības argumentācijā nav atbildes pēc būtības. Taču bez objektīvas atbildes par būtisko Jūs nevarat piedāvāt konstruktīvu reformas plānu.

Atgādināšu būtību – iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā mazo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 50 600 jeb 38%,  ārzemniekiem pārdoti 28,5% lauksaimniecības zemes resursu un pagastu pašnoteikšanās tiesības, tātad pašiniciatīva, samazināta 4,4 reizes.

Par šo reformu Jūs nesniedzat analītisku vērtējumu un secinājumus – līdzšinējo 119 novadu nacionālo un tautsaimniecisko pienesumu. Jūsu piedāvātā reforma nekorelē ar latviešu tautas un Lavijas valsts ilgtspējību.

Vēlreiz atgādināšu, ka īsti laimīga cilvēka un laimīgas sabiedrības veidošanās avots ir pašiniciatīva,  nevis bagātību pārdale – pabalsti, citu radīti gatavi labumi. Jūsu piedāvātā reforma, ministra kungs, slāpē attīstības pamatu – pretrunu cīņu, likvidē pašiniciatīvu – panākumu atslēgu. Taču, atjaunojot pagastu pašnoteikšanās tiesības jeb pašiniciatīvu (1. līmeni) un radot iespēju pagastiem šīs tiesības paplašināt ar valstiski ietekmīgākām, ekonomiski spēcīgākām un lielākām, aptuveni agrāko rajonu lieluma pašvaldībām (2. līmenis) un ieņēmumu izlīdzināšanas fondiem, Jums paveras iespēja reformu no katastrofas pārvērst veiksmes stāstā.

Cieņā,

Andrejs Lucāns, pensionēts agronoms

Komentāri (6)

Sskaisle 10.07.2019. 17.51

Varas elitei Latvijas šodiena ir pie kājas, kur n vēl nākotne
Puiši un meitenes tik vien cīnās , lai sev naudiņas – daudz daudz naudiņas izmaksātu
tā es redzu šīs lietas ap novadu reformu.

Daudz daudz vairāk naudiņu ieekonomētu , ja sāktu korumpantus = ziedotājus likt cietumā, atņemtu viņiem īpašumus, izdotu likumu, kas kontrolētu – kāds ir balanss starp nopelnīto un notērēto.

Ja NA būtu patrioti kaut vai par 0.05 % – tad viņi p, protams, cīnītos pret Ulmaņapapa laika ceļu, tiltu, pastu, staciju , skolu, bibliotēku utt. iznīcināšanu.
Bet – ka mēs labi redzam – vārdi ar darbiem nesakrīt un diez vai sakritīs – kurš gatavs derēt , ka baibiņu ne tikai neiesēdinās, bet ka viņu pat netiesās ?

https://www.spiegel.de/video/ernaehrung-sind-vertikale-farmen-die-bauernhoefe-der-zukunft-video-99028327.html

0
0
Atbildēt

0

J.šveiks 09.07.2019. 19.38

penzionēts agronoms. nu bet ka nesaprot , sīkzemniekiem nav nākotnes nav vecie ulmaņlaiki , kad zemnieks ar bērīti , pāris aitu un trīs govīm varēja stutēt valsti , eksportējot sviestu un cūkas speķi , šodien ir citi apgriezieni , lielsaimnieks jau ar 1000 hektāriem zemes , var dabūt gatavu vairāk kā švakrs kolkozs krievu laikā . viņam nevajag baru laukstrādnieku , ir tehnika un tā maksā , ko var sīkzemnieks? nullē , pat ar vienu 80nieku belarusu , var braukt tikai mežā pēc malkas.

+1
-1
Atbildēt

2

    J.Biotops > J.šveiks 09.07.2019. 20.52

    Piekrītu ar piezīmi, ka sīkzemnieku ekonomika arī ulamaņlaikos gāja uz grunti, tikai divi ūsainie to procesu aizstāja ar vēl sliktāku.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > J.Biotops 10.07.2019. 03.17

    Ironija nevietā – starp šodienu un Ulmaņlaika laukiem ir 50+30 g. pārmaiņu un attīstības laiks.
    Varu dalīties ar savu pieredzi – man rados 10 ha jaunsaimniecība Ulmaņlaikos zēla un plauka. Par sīkajiem runājot – jāpiemin arī valsts kapitāla un lauksaimniecības kooperatīvu politikas nozīme.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lindab456 > J.šveiks 10.07.2019. 03.01

    Manuprāt Jūsu zīmētā aina ir labs piemērs vulgarizētam skatījumam uz šodienas laukiem, izceļot vienīgi ražošanu, t.i., intensīvo lielražošanu un piemirstot galveno – to, ka Latvijas lauki ir vitāli nozīmīgi nācijas pastāvēšanai. Šodienas laukos, pie mūsdienu tehnoloģijām un iespējām, savai vietai un nišai būtu jābūt gan mazajām, gan vidējām saimniecībām, kā arī tiem, kam lauksaimniecība ir viens no ieņēmumu veidiem vai dzīves veids. Runa ir par pārspīlētu viena segmenta atbalstīšanu, kas kropļo tirgu un ir par pamatu lauku izmiršanai.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 09.07.2019. 11.04

Vēlos izcelt publikāciju.
Latviešiem ir sakāmvārds par mazu cinīti, kas gāž lielu vezumu. Un tajā ir zināma patiesība, tā tas notiek, jo cinītis ir savā ir savā vietā. Cīņa ir starp pieredzē balstītu politiku un – merkantilu politiku, starp Latvijas laukiem un – naudas varu. Mūsu interesēs būtu, lai gala iznākumu nosaka nevis kampaņā ieguldīto resursu svars, bet taisnīgums, lauku iedzīvotāju dzīves telpa un attīstības iespējas.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu