Arkādijs Poppels, viendienīšu pētnieks • IR.lv

Arkādijs Poppels, viendienīšu pētnieks

«Hidrobioloģijas institūtā ūdenskukaiņu pētniecība bija mans pamatdarbs, bet rāpuļi — hobijs. Tagad ir otrādi,» saka Tropu mājas vadītājs Arkādijs Poppels. Foto — Kristīne Madjare
Marija Leskavniece

Pie Rīgas Zooloģiskā dārza vārtiem smaidīdams Arkādijs nāk pretī ātrā gaitā. Viņš arī runā ātri un ar lielu mīlestību pret visu dzīvo. Zoologu un entomologu nebaida ne kukaiņi, ne čūskas un rāpuļi. Jau vairāk nekā 20 gadus viņa darbavieta ir zoodārza Tropu māja. «Dzīvnieki man patikuši kopš bērnības, vidusskolā sāku pētīt vaboles, tauriņus, rāpuļus, augstskolā pievērsos hidrobioloģijai un ūdeņiem. Tur arī izvēlējos viendienītes, kas man likās visinteresantākās,» stāsta zoologs. Otra viņa mīlestība ir ceļošana — jaunībā izceļojies pa ziemeļu upēm un pētījis dabu pat padomju armijas dienestā aiz Polārā loka, tagad viņš labprāt dodas dienvidu virzienā. «Mani interesē dienvidu sugas. Ja šādas vasaras turpināsies, liela iespēja, ka tās ielidos Latvijā.» 

Pasaulē ir vairāk nekā 2000 viendienīšu sugu. Latvijā — 51. Arkādijs viendienītes pēta jau 40 gadus, un lielu daļu Latvijā novēroto sugu dabā konstatējis arī pats. «Tieši pateicoties maniem meklējumiem, ir 51, pirms tam bija kādas 46,» stāsta entomologs. Jau daudzus gadus Arkādijs vada arī zooloģijas pulciņu, no kura katru gadu izaug vairāki nākamie biologi, un dodas ekspedīcijās ar studentiem. Bioloģiju studējušas arī abas viņa meitas. «Mums nekad nav problēmas kaut kur braukt, iet, gulēt teltīs. Vienmēr ir atbalsts. Draugi mums arī visiem vieni. Biologi vai līdzīgi domājošie.»

Bet šobrīd zoologs rūpīgi gatavojas 5. jūlijā gaidāmajai Dabas koncertzālei, kuras šā gada varonis ir tieši viendienīte. «Man bija patīkami, ka tas ir mans mīlulītis. Varu visu par viņu stāstīt,» smejas Arkādijs. Koncertzāles rīkotājus ieinteresēja kukaiņa neparastais dzīves cikls, kas arī tiks attēlots koncertā. Viendienītes ola attīstās vidēji divus mēnešus, kāpura stadijā tās var pavadīt pat piecus gadus, taču pieaugušā īpatņa dzīve ilgst tikai dienu. Turklāt subimago stadija — starp pieaugušo un kāpuru — ilgst tikai dažas minūtes. No kāpura izšķiļas jau gandrīz pieaudzis īpatnis, tomēr tas vēl nevar vairoties. «Kā es smejos, tas ir students.» Pēc trim minūtēm šķiļas vēlreiz un ir jau pieaudzis. Tad viņiem jāpaspēj viss — iepazīties, apaugļoties un vēl izdēt olas. 

«Tēviņi pēc pārošanās turpat arī nobeidzas. Tomēr cikls ar to nav galā, viņus apēd vai nu zivis, vai plēsīgo kukaiņu kāpuri.» Būt par barības ķēdes daļu ir viendienīšu loma dabā — tās ēd gan putni, gan saldūdens zivis. Pat tos kukaiņus, kuri paspēj nogrimt upes dibenā, apēd baktērijas. Savukārt cilvēkiem viendienītes ziņo par ūdens kvalitāti. Piesārņotās vietās tās neizdzīvos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu