Viss beidzās tikpat pēkšņi, cik sākās. Trešdien, 19. jūnija pievakarē, Latviju pārsteidza ziņa, ka Ralfa Nemiro (KPV) vadītā Ekonomikas ministrija atlaidusi Latvenergo padomi un tās vietā iecelta «pagaidu padome». Taču pirmdienas, 1. jūlija, rītā medijus pāršalca kārtējais pēkšņais paziņojums — nespēdama strādāt «politiskā spiediena» gaisotnē, jaunceptā padome atkāpusies.
Viss ar pēkšņo 19. jūnija lēmumu saistītais bija kā speciāli izdomāts, lai raisītu aizdomas. Līdz ar iestāšanos OECD tieši pirms trim gadiem 2016. gada 1. jūlijā Latvija apņēmās uzlabot un profesionalizēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, un valsts lielākais uzņēmums Latvenergo kļuva par šīs labās prakses pirmo paraugu. Konkurss uz Latvenergo padomi tika izsludināts tā paša gada 20. jūlijā. Tika apzināti 536 kandidāti, pieteicās 80 pretendenti no 10 pasaules valstīm, viņus vērtēja neatkarīga komisija. Pēc piecus mēnešus ilga procesa par padomes vadītāju izvēlējās bijušo DNB bankas prezidentu Andri Ozoliņu. Padomē apstiprināja vēl četrus pieredzējušus vadītājus — Valsts nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētāju Mārtiņu Bičevski, bijušo lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Andri Liepiņu, tolaik RB Rail valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu un airBaltic valdes locekli, slovāku Martinu Sedlacki.
Ministra Nemiro pieeja pirms Jāņiem gan radikāli atšķīrās. Ministrija 19. jūnijā bez konkursa iecēla «pagaidu padomi» — veidojumu, kas nav pat likumā paredzēts. Par priekšsēdētāju nosauca Pāvelu Rebenoku, kura advokātu biroja paspārnē agrāk darbojās pats Nemiro. Rebenoks pārstāvējis Kirova Lipmana intereses ar Liepājas Metalurgu saistītos tiesu procesos un iesaistījies netīrajā cīņā par farmācijas uzņēmumu Olainfarm, kura padomē pabija no pērnā septembra līdz šā gada aprīlim.
Pārējie padomes locekļi — Nemiro biroja vadītāja Inese Kublicka, kura iepriekš bijusi Cēsu Alus mārketinga vadītāja un LTV producente, Artūrs Šnoriņš, kas darbojies tūrisma aģentūrās, un Rigensis Bank valdes loceklis Renārs Degro, kura pārstāvētā sīkbanka ir daļa no Krievijas oligarha Aleksandra Nesisa IST grupas tīkla un orientējās gandrīz pilnībā uz nerezidentiem, un arī Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, kurš 2017. gadā aizstāvēja jauna atbalsta mehānisma, sava veida «OIK 2», izstrādāšanu atjaunojamajai enerģijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.