Vai ir pamats pirms termiņa atlaist no amata ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru — uz šo jautājumu tuvāko mēnešu laikā būs jāatbild īpašai tiesas pārbaudei, ko 26. jūnijā ierosināja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma.
Jau maijā neilgi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka ģenerālprokurors zaudējis viņa uzticību, jo nespēj efektīvi un neatkarīgi vadīt iestādes darbu. «Ģenerālprokurora līdzšinējā attieksme un darbības apdraud» valdības plāna izpildi netīrās naudas apkarošanā un līdz ar to «finansiālo un ekonomisko stabilitāti valstī, jo var tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu Moneyval pelēkajā sarakstā», toreiz skarbi paziņoja Bordāns. Ministra priekšlikums valdībā pieņemt ziņojumu par Kalnmeiera pārkāpumiem gan neguva koalīcijas atbalstu, jo partneri aicināja šo jautājumu risināt likumā noteiktā kārtībā — ar Saeimas deputātu pieprasījumu AT priekšsēdētājam. Slepeno ziņojuma uzmetumu vēlāk publiskoja Latvijas Televīzija, ļaujot ikvienam interesentam novērtēt tā juridisko argumentu kvalitāti.
Prokuratūras likums skaidri nosaka, kā var atlaist ģenerālprokuroru, — tas notiek pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja nozīmētas pārbaudes par konkrētiem pārkāpumiem. Pārbaudi var rosināt pats priekšsēdētājs vai trešdaļa Saeimas deputātu. Bičkovičs pēc Bordāna publiskā paziņojuma pauda, ka neredz pamatu šādas pārbaudes rosināšanai. Taču jūnijā Saeimā tika savākti nepieciešamie paraksti, lai AT nāktos izvērtēt ģenerālprokurora atbilstību. Pieprasījumu parakstīja deputāti no visām koalīcijas partijām.
Kalnmeiers amatu pārņēma no Jāņa Maizīša 2010. gadā — nākamajā vasarā beigsies viņa otrā termiņa pilnvaras, un trešo reizi kandidēt likums viņam vairs neļauj.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.