Stambula un Honkonga rāda, ka ticība brīvībai un tiesiskumam nav iznīcināma
Putinam noteikti bija jautri. Pagājušajā nedēļā pirms G20 — pasaules 20 lielāko tautsaimniecību — valstu līderu samita Japānā viņš sniedza neparasti garu interviju britu laikrakstam The Financial Times. Pusotru stundu garajā sarunā Krievijas prezidents pārsvarā centās tēlot izprotošu, atbildīgu valstsvīru, kuru satrauc starptautisko uzvedības normu izļodzīšanās, piemēram, tirdzniecības jomā (žurnālisti neizprotamā kārtā neuzdeva nevienu jautājumu par Krimas aneksiju un karu Ukrainā) un kurš netaisās iejaukties citu valstu iekšējās lietās (ja sīrieši vēlas par valdnieku Asadu vai venecuēlieši Maduro, kādas Putinam tiesības kaut ko iebilst?).
Taču uz intervijas beigām Vladimirs Vladimirovičs demonstrēja, ka prot izaicināt savus politiskos oponentus ne sliktāk par viņa drošības dienestu Pēterburgā izveidoto «troļļu fabriku», kas piepludina sociālos tīklus ar dezinformāciju un naida kurināšanu.
«Tā sauktā liberālā ideja ir zaudējusi jēgu» — šādu sentenci Putins veikli iepin atbildē uz jautājumu, vai viņam nav bažu, ka Krievijā tauta varētu zaudēt pacietību ar eliti, un tad turpina šo domu attīstīt, «savu laiku pārdzīvojušo liberālismu» raksturodams kā ideoloģiju, kuras galvenās iezīmes ir iecietība pret imigrantiem slepkavām, dzimumidentitātes atņemšana bērniem un vēlme iznīcināt katoļu baznīcu.
Protams, šāda troļļošana tagad nav nekas neparasts — to dzirdam regulāri arī no Saeimas tribīnes, te no Jūlijas Stepaņenko (ievēlēta no Saskaņas), te no viņas ideoloģiskā cīņubiedra Jāņa Iesalnieka (NA).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.