Latvenergo padomes atlaišana var kļūt par valdības pirmo un pēdējo krīzi
Premjerministrs Krišjānis Kariņš līdz nedēļas beigām gaidīšot ekonomikas ministra Ralfa Nemiro paskaidrojumus par Latvenergo padomes atlaišanu pagājušo trešdien. Taču valdības vadītājam maz izvēles iespēju — vai nu prasīt ministra atkāpšanos un riskēt ar valdības krišanu tūlīt, vai nu noraudzīties, kā viņa valdību paralizē, diskreditē un saplosa lēnām.
Pret Kariņu nu izspēlē viņa paša taktiku, kura ļāva viņam izveidot un piecus mēnešus vadīt valdību. Ministriju kā lēņu atdošana partijām bija labs koalīcijas kopā saturēšanas paņēmiens, kamēr ministri nerīkojās kā patvaļīgi feodāļi. Par galveno problēmu atgādina tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kuram arī nav pieņemama Nemiro rīcība, — katrai partijai un ministram esot sava nozare, tāpēc pastāvot «sensitīva robeža», cik tālu cita koalīcijas partija var iejaukties, taču atbildība par ministra rīcību tā kā tā jāuzņemas visai valdībai.
Ministrs atlaida Latvenergo padomi tā, kā būtu bijis skandalozi pat drūmākajos oligarhu laikos. Nebija ne krīzes uzņēmumā, ne pārmetumu par tā darbības rezultātiem, ne likumā paredzētās procedūras — ministrs uzdod darbus un nosaka termiņus, tad vērtē izdarīto. Pagājušonedēļ saņēmis ministrijas valsts sekretāra dienesta ziņojumu, kurā rakstīto nevarot izpaust, Nemiro, nebrīdinādams valdības vadītāju, atlaida esošo un iecēla «pagaidu padomi», kāda likumā vispār nav paredzēta. Tajā ielika savu bijušo darba devēju advokātu kantorī Pāvelu Rebenoku, sava biroja vadītāju, maksātnespējas procesu izgājušu biznesmeni, nerezidentu kapitāla bankas pārstāvi un vēja enerģijas uzņēmēju lobistu. Nevienam no pieciem nebūtu izredžu ietapt amatā likumā paredzētā konkursa procedūrā.
Nemiro stāsta vientiešiem, ka viņu neapmierinot elektroenerģijas rēķinu lēnā samazināšanās. Ar šādiem šļupstiem nevar pamatot likuma un starptautisko saistību nostiprinātas labas pārvaldības principu un Latvijas reputācijas graušanu un apdraudējumu valsts ekonomikai un drošībai. Latvenergo ir stratēģisks valsts uzņēmums, un ministra rīcība izskatās pēc labi izplānotas diversijas. Nevar piekrist vērtējumiem, ka viņa lēmums bijis «sasteigts» un «nepārdomāts». Privātu parādsaistību nomāktais ministrs laikam gan bija tikai izpildītājs, taču lēmums acīmredzami bija rūpīgi pārdomāts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.