Kurinot māju, karsējam planētu • IR.lv

Kurinot māju, karsējam planētu

Mārtiņš Galenieks

Cilvēki aizvien vairāk tērē enerģiju, lai uzturētu patīkamu klimatu savos mājokļos. Taču tas nenovēršami ietekmē klimata izmaiņas pasaulē

Par spīti tam, ka apņemšanās samazināt izmešus ir pasaules valstu dienaskārtībā jau gandrīz 30 gadus un desmitgade, kas sekoja 2008. gada ekonomiskajai krīzei, iezīmēja zināmu nostabilizēšanos, pērn izmešu daudzums pieauga par 2%. Tas ir lielākais kāpums kopš 2011. gada. Jauns rekords tika uzstādīts arī absolūtos skaitļos. Pirmo reizi cilvēces pastāvēšanas vēsturē ogļskābās gāzes jeb CO2 koncentrācija atmosfērā sasniedza 415 daļiņas uz miljonu (ppm). 

Izrakumi Antarktīdā liecina, ka pēdējo reizi, kad oglekļa daudzums atmosfērā bija tik liels (tas bija pirms apmēram diviem miljoniem gadu), šai kontinentā auga koki. Planētai, tāpat kā ēkai, ir nepieciešams laiks, lai uzsiltu, bet laika, lai rīkotos un šo uzsilšanu novērstu, kā norāda pētnieki, ir gaužām maz.

Gluži vai paradoksālā kārtā klimata izmaiņas pašas par sevi rada apburto loku, kurā netipiskas temperatūras svārstības palielina pieprasījumu pēc enerģijas, kas joprojām lielāko tiesu tiek iegūta, dedzinot fosilos kurināmos. Pie šāda secinājuma savā ikgadējā nozares pārskatā nonākusi viena no pasaules vadošajām enerģijas kompānijām BP. Karstuma viļņi, kā arī netipiska aukstuma periodi, kas saistīti ar izmaiņām gaisa masu cirkulācijā virs Arktikas, minēti kā viens no galvenajiem cēloņiem pieaugušajam izmešu pieaugumam. Regulējot temperatūru savos mājokļos, cilvēks gribot vai negribot padara planētu vēl karstāku.

Latvijas klimatā par mājokļu energoefektivitāti visbiežāk tiek domāts ziemā, kad apkure veido krietnu daļu no komunālajiem maksājumiem. Mājokļu siltināšana, izolācija, visas tradicionālās metodes, kas samazina apkures un elektrības rēķinus, padara ēku arī draudzīgāku klimatam. Rēķina lielums vistiešākajā nozīmē atspoguļo to, cik videi draudzīgi dzīvo iedzīvotāji. Liela māja vai dzīvoklis ir ērtības un nereti prestiža jautājums, taču jāņem vērā, ka lielu telpu apsildīšana patērē vairāk enerģijas nekā mazāku. Tas pats sakāms par ēkas dzesēšanu vasarā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu