Valdības koalīcija nākamnedēļ lems par jauno koncertzāli — Kultūras ministrija atsijājusi trīs fināla izvēles, bet Finanšu ministrija brīdina: naudas pietiek tikai pārbūvei
Esmu par to, lai tiktu pieņemts lēmums būvēt — tā plašos strīdus par Rīgas akustiskās koncertzāles vietu komentē LNSO diriģents Andris Poga. Viņaprāt, šobrīd galvenais ir nevis stūrgalvīgi atbalstīt kādu «sapņu projektu», bet gan izšķirties, lai beidzot Rīgā tiktu izbūvēta 21. gadsimtam atbilstoša koncertzāle, kur spēlēt varētu gan LNSO, gan ārzemju viesi.
Lēmums par koncertzāles būvi tiešām pamatīgi iekavēts, un orķestra pašreizējā mājvieta Lielajā ģildē ir dažviet jau kritiskā stāvoklī. Šogad aprit 15 gadi, kopš starptautiskā arhitektu plenērā par labāko vietu akustiskajai koncertzālei atzina AB dambi, un 13 gadi, kopš arhitekta Anda Sīļa skiču projekts uzvarēja konkursā par koncertzāles veidolu. Taču ekonomiskā krīze šīs ieceres atstāja tikai uz papīra — Daugavas krastus nerotā arhitektoniska pērle, bet no jauna iekarsušās diskusijas par piemērotākās vietas izvēli un finanšu pieejamību rada bažas, vai koncertzāles plāns atkal nepaliks ministrijas atvilktnēs.
Pirms trim gadiem tika izskatīta ideja par privāto publisko partnerību un koncertzāles izbūvi Zaķusalā vai Skanstē, bet kopš pagājušā gada atdzīvojusies ideja par Sīļa projektu uz AB dambja. Koncertzāles celtniecībai ir rezervēti 23 miljoni no Eiropas Savienības fondiem, taču ar nosacījumu, ka darbi jāsāk vēlākais 2021. gadā un šī summa jāizlieto līdz 2023. gadam. Tāpēc valdībai jau tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums — censties paspēt vai meklēt citus risinājumus, piemēram, pārbūvēt kādu jau esošu ēku. Ir analizē, kādas alternatīvas Kultūras ministrija piedāvās koalīcijas partneru apspriešanai 28. jūnijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.