Mūsu miskaste • IR.lv

Mūsu miskaste

Mārtiņš Galenieks

Lai samazinātu cilvēka radīto atkritumu daudzumu, ir jāmēģina tikt vaļā no visa, kas paredzēts vienreizējai lietošanai, jāvairās no pārtikas iepakojumiem, jāšķiro, kas šķirojams, un, ja vien iespējams, jākompostē ēdiena paliekas

No Antarktīdas līdz Everestam, līdz pat planētas dziļākajai vietai Marianas dziļvagai 11 kilometrus zem jūras līmeņa Klusajā okeānā — visur var atrast cilvēka radītu miskasti. Nesen pasauli pāršalca ziņa par krastā izskalotu vali, kura vēderā atrada vairākus desmitus kilogramu plastmasas maisiņu. Paredzams, ka līdz 2050. gadam pasaules jūrās un okeānos plastmasas būs vairāk nekā zivju. Liela daļa no tās būs neredzama. Ar neapbruņotu aci nesaskatāmas plastmasas mikrodaļiņas jau šobrīd ir gan gaisā, gan ūdenī. Nupat publicētā pētījumā aprēķināts, ka cilvēks vidēji gadā apēd vismaz 50 tūkstošus mikroskopisku plastmasas daļiņu un tikpat daudz arī ieielpo. Pagaidām gan nav pētījumu, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēka veselību. Taču viens ir skaidrs — mēs radām par daudz atkritumu.

Latvijā cilvēks gada laikā «saražo» ap 400 kilogramiem atkritumu, tātad ģimene, kurā ir trīs cilvēki,  — vairāk nekā tonnu. Tas ir mazāk nekā bagātajās Eiropas valstīs, taču arī šķirojam un pārstrādājam mēs sliktāk. Šobrīd notiek kaislīgas debates par depozīta sistēmas ieviešanu, palielināt atkritumu pārstrādes apjomus no mums pieprasa arī Eiropas Savienība. Taču neviens neliedz par to rūpēties arī katram pašam. 

Vislabākais veids, kā cīnīties ar atkritumiem un to radīto piesārņojumu, ir mēģināt no tiem izvairīties vispār. Ja tas nav iespējams, jācenšas lietas izmantot otrreiz. Tad seko to otrreizēja pārstrāde, kas ir mazākais no ļaunumiem, nevis ideāls situācijas risinājums. Arī otrreizējā pārstrāde prasa enerģiju un piesārņo vidi, lai arī mazāk nekā produktu izgatavošana no jaunām izejvielām. Turklāt stiklu un metālu var izmantot gluži vai bezgalīgi, turpretim papīrs un plastmasa ar katru pārstrādes reizi zaudē kvalitāti. Vissliktākais ir ļaut lietām uzreiz nonākt izgāztuvē, būtu jācenšas to pēc iespējas samazināt.

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā visu paveikt perfekti nav viegli. Ejot uz veikalu, varam atteikties no plastmasas maisiņa, taču atsacīties no plastmasas un citiem materiāliem, kuros iepakoti produkti, ir gandrīz neiespējami. Turklāt liela daļa no iepakojumu materiāla nav pārstrādājama, un tos arī nav iespējams izmantot otrreiz. Jābūt uzmanīgam arī ar lietām, kas skaitās videi draudzīgas. Kokvilnas iepirkumu maisiņi kļuvuši par modes lietu. Taču to izgatavošanai jāpatērē tik daudz enerģijas, ūdens, pesticīdu un citu ķimikāliju, ka, pēc Lielbritānijas valdības pasūtītu pētījuma rezultātiem, kokvilnas maisiņš kļūst videi draudzīgāks par plastmasas tikai pēc 150 lietošanas reizēm. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu