Vai pircējs var aiziet no veikala ar pienu, samaksājot tikai pusi cenas, jo «naudas ir tik, cik ir»? Nē! Bet tieši tā valsts rīkojas attiecībās ar slimnīcām — sedz tikai daļu no pacientu ārstēšanas izmaksām. Pēc domino principa tas izraisa gan garās rindas, gan mediķu trūkumu lielākajās valsts slimnīcās. Cik miljoni nepieciešami, lai valsts par ārstēšanu samaksātu pilnībā?
Daigas Siliņas meita Elīza (11) piedzima ar retu ģenētisku traucējumu, kura dēļ kopš pirmās mūža dienas viņai regulāri vajadzīga endokrinologa, psihiatra, neirologa un fizioterapeita palīdzība. Tāpēc Daiga labi zina, ko valsts apmaksātā medicīniskā palīdzība nozīmē praksē. Viņas secinājums — rindas vienmēr ir bijušas vairāku mēnešu garumā, un Rīgā tās nav sarukušas arī pēc 2018. gada, kad valsts budžetā to samazināšanai tika atvēlēti 32 miljoni eiro.
Šogad valsts apmaksātu vizīti pie Bērnu slimnīcas endokrinologa Elīza gaidījusi pusgadu. Pie kardiologa šajā slimnīcā bērns ticis pēc divu mēnešu gaidīšanas. «Draudzenes bērnam vajag pie psihiatra, viņai teica, ka šajā gadā brīvu vietu nav,» saka Daiga. «Visvairāk garās rindas ietekmē mūsu — vecāku — finanses. Jo, kad nav pieejama valsts apmaksāta palīdzība, ejam pie speciālistiem par maksu.»
Daiga lēš, ka meitas ārstēšana ģimenei katru mēnesi izmaksā vairākus simtus eiro. Vineta Grigāne-Drande no Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības secinājusi — vecākiem, kuru ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām, ik mēnesi vidēji jāmaksā ap 600 eiro, lai «bērnam būtu kaut cik normāla dzīve». Latvija izceļas ar īpaši lieliem pacientu tiešajiem maksājumiem — OECD valstu vidējais rādītājs ir 20%, bet Latvijā tie ir 40% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem.
Bet kāpēc pie mums ir tik garas rindas pēc valsts finansētas medicīnas, un kāpēc esam spiesti par medicīnisku palīdzību maksāt no savas kabatas vairāk nekā bagātākās valstīs? Atbilde ir saistīta ar pacientiem neierastu jēdzienu — tarifi. Tas ir valsts maksājums ārstniecības iestādēm par mediķu sniegto palīdzību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.