Ar savu basbaritona karjeru 30 gadu garumā Egils Siliņš bija panācis, ka publika brauc uz Eiropas labākajiem opernamiem un prestižākajiem festivāliem, lai tikai dzirdētu, kā viņš dzied. Tagad Egils Siliņš kā jaunais valdes priekšsēdētājs uzņēmies gādāt, lai opermīļi kāro redzēt izrādes Latvijas operā
Egils Siliņš ir viens no retajiem Latvijas operdziedātājiem, kas sasniedzis savas mākslas Olimpu — spožās karjeras laikā dziedājis pasaules labākajos opernamos, arī Milānas La Scala, Ņujorkas Metropoles operā, Londonas Koventgārdenā. Kad 29. maija pēcpusdienā kultūras ministre Dace Melbārde Nacionālās operas un baleta darbiniekiem paziņoja, ka atklātā konkursā uz operas mākslinieciskā vadītāja un arī valdes priekšsēdētāja amatu par piemērotāko atzīts Egils Siliņš, atskanēja aplausi. Bet vienlaikus bija arī neliels apmulsums — vai pasaulslavenajam māksliniekam ir tādas organizatora spējas? Izrādās, Siliņam ir pragmatisks un pārsteidzoši konstruktīvs redzējums, kā celt operas māksliniecisko līmeni. Novembrī amatā viņš stāsies kopā ar pārējiem valdes locekļiem — bijušo Kultūras ministrijas valsts sekretāru Sandi Voldiņu un līdzšinējo valdes locekli Inesi Eglīti.
Vai jūs zināt kādu precedentu, kad operdziedātājs kļūst par opernama direktoru?
Jā, tādu ir daudz. Spāņu tenors Plasido Domingo ir bijis Vašingtonas Nacionālās operas ģenerāldirektors, tagad vada Losandželosas operu. Itāļu mecosoprāns Čečilia Bartoli jau vairākus gadus vada Zalcburgas pavasara operas festivālu un pati tajā dzied. Slavenais mecosoprāns Brigita Fasbendere ir vadījusi Tiroles teātri Insbrukā, pati arī iestudēja izrādes un dziedāja. Gundula Janovica 60. gados bija ļoti slavena dziedātāja, vadīja Grācas operu. Tas gan nebija ilgi, divas sezonas, ja nemaldos. Rolando Viljasons ir festivāla Mocarta nedēļa mākslinieciskais direktors, un viņš pats tajā arī dzied. Ātrumā nosaucu piecus māksliniekus, un tas vēl nav daudz.
Vai no tā secināms, ka solistiem laika gaitā veidojas kāda īpaša pieredze vai iemaņas, kas noder opernama vadīšanā?
Es bez pārtraukuma 30 gadus dziedu visos nozīmīgākajos Rietumu opernamos un festivālos — zinu, kā tas pulkstenis funkcionē. Nebūs nekāds ieskrējiens vajadzīgs, lai saprastu, kas un kāpēc vajadzīgs grima māk-sliniecēm un kas — ģērbējiem, lai viņi garderobēs varētu labi strādāt. Ar šo mašinēriju katru dienu saskaros. Pirmais priekšstats par operu veidojas, jau aprunājoties ar tās dežurantu. Ļoti daudzos teātros viņš strādā kā direktora asistents un zina, kurš ir un kura nav teātrī, kā kuru sameklēt. Mūsu operā dežurants tikai ielaiž vai neielaiž iekšā. Dežuranta pienākumu loku var paplašināt, palielinot arī viņa algu, un šim cilvēkam kļūs daudz interesantāk strādāt.
Kas no jūsu solista pieredzes noderēs operas direktora amatā?
No pieredzes esmu secinājis, ka nevajag divu nedēļu laikā rādīt desmit dažādu nosaukumu operas un baletus. Lai izrādēm būtu laba kvalitāte, tām tomēr jābūt izkārtotām pa nelieliem blokiem, kaut vai pa trim izrādēm. Piemēram, viena iestudējuma trīs izrādes 10—12 dienu laikā, kurās dzied viens un tas pats sastāvs. Tad dziedātāju un mūziķu atdeve, kas patērēta mēģinājumiem, atmaksātos. Ļoti grūti solistam nodziedāt vienu izrādi un nākamreiz šo pašu lomu dziedāt tikai pēc trim vai četriem mēnešiem. Tas rada nevajadzīgu stresu, arī kvalitātei nenāk par labu. Jo biežāk solists dzied vienu lomu, jo dabiskāk viņam tas izdodas, izaugsme veidojas no izrādes uz izrādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.