Kāpēc Igaunijā skolotāji pelna vairāk? • IR.lv

Kāpēc Igaunijā skolotāji pelna vairāk?

Evita Puriņa, Re:Baltica

Izglītības kvalitātes celšana ir bijusi apzināta un noturīga politika Igaunijā, un tas nozīmē gan skolu tīkla reorganizāciju, gan valsts finansējuma palielināšanu. Lai skolās ienāktu jauni skolotāji, valdība kopš 2012. gada katru gadu būtiski palielinājusi pedagogu algas. Pamatskolās un vidusskolās algu pieaugums sešu gadu laikā līdz 2016. gadam pārsniedzis 50% un bijis lielākais zināmais OECD dalībvalstīs. Tagad Igaunijas valsts finansējums pedagogu algām ir gandrīz vienāds ar Latvijas tērēto summu, lai gan skolēnu skaits par ceturtdaļu mazāks — Igaunijā 151 000, bet Latvijā 205 000.

Igaunijā skolotāja minimālā alga ir 1150 eiro, Latvijā — 710 par likmi. Skolotāju vidējā alga šajā mācību gadā Igaunijā sasniegs 1500 eiro (valstī vidējā alga ir 1310 eiro), prognozē Igaunijas Izglītības ministrija. Latvijā skolotāju vidējā alga nav aprēķināta.

Lielākas algas Igaunijas pedagogiem ļauj saņemt arī straujāk veiktā skolu reforma. Visos izglītības posmos skolēnu un skolotāju attiecība ir būtiski lielāka nekā Latvijā. Lielākā atšķirība ir vidusskolas līmenī, kur Igaunijā uz vienu skolotāju ir vidēji 15,5 skolēni, bet Latvijā — 9,9. Problēma abās valstīs ir arvien lielais pedagogu skaita, kas strādā nepilnu slodzi. Taču Igaunijā tādu ir mazāk — 42%, savukārt Latvijā 61%. Mazāk ir arī skolotāju, kuri strādā vairāk par vienu likmi.

Salīdzinot skolu tīklus, redzams, ka izteiktākā atšķirība ir vidusskolu skaitā, kas ir dārgākās skolas no pedagogu algu un mācību aprīkojuma viedokļa. Latvijā ir 354 vidusskolas (ieskaitot privātās), savukārt Igaunijā — 174. Arī tā bijusi apzināta politika. Jau no 2012. gada valsts sāka apriņķu centros celt savas ģimnāzijas, kas ar modernāku mācību vidi un labiem skolotājiem pamazām pārvilināja skolēnus no pašvaldību vidusskolām. Patlaban Igaunijā ir 15 šādas ģimnāzijas, un valdība vēlas savā pārziņā pārņemt visu vidējās izglītības posmu. Šī mērķa sasniegšanai izmantota arī daļa skolu modernizācijai paredzētā ES finansējuma, tajā skaitā piedāvājot investīcijas tām pašvaldībām, kas atsakās no savām vidusskolām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu