Jau gandrīz 20 gadus Latvijā diskutējam par dzēriena iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, taču lēmums par šādas sistēmas izveidi vēl joprojām nav pieņemts. Šo vēstuli parakstījušās Latvijas vides nevalstiskās organizācijas uzsver nepieciešamību lēmumu par depozīta sistēmas izveidi pieņemt nekavējoties, norādot, ka pretējā gadījumā Latvijai 2025. gadā var rasties nopietnas grūtības sasniegt Eiropas Savienības (ES) nosprausto mērķi šķiroti savākt un pārstrādāt 77% PET dzēriena iepakojuma. Depozīta sistēmas ieviešana arī palīdzēs attīrīt Latvijas dabu no piedrazojuma un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu.
Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā būtu jāsāk pakāpeniski, sākot ar modeli, ko piedāvā Latvijas dzērienu ražotāji.
Par šo modeli ir bijušas detalizētas diskusijas dažādās darba grupās un sanāksmēs. Līdzīgs centralizēts depozīta sistēmas modelis, kuru uz bezpeļņas principiem pārvalda ražotāju un tirgotāju izveidots sistēmas operators, jau darbojas lielākajā daļā citu valstu, kur ir ieviesta depozīta sistēma. Gribam uzsvērt – lai neradītu iespējas atsevišķiem uzņēmumiem sadārdzināt depozīta sistēmas darbību, bezpeļņas principa ieviešana ir ļoti būtiska. Tā kā depozīta sistēma ir ražotāju atbildība, tās izveidē un darbībā nebūtu jāiegulda publiskie līdzekļi.
Tāpat svarīgi ir nodrošināt sistēmas operatora darbības sabiedrisko caurskatāmību. Tāpēc sistēmas operatora darbības padomē aicinām iekļaut arī sabiedrisko vides organizāciju pārstāvi.
Vēršam uzmanību, ka atkritumu apsaimniekotāju piedāvātais paplašinātās depozīta sistēmas modelis var izrādīties kārtējais mēģinājums lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu atlikt uz nenoteiktu laiku, jo pret šo piedāvājumu iestājas ražotāji un tirgotāji. Līdzīgs kiosku modelis pirms vairākiem gadiem tika izmēģināts Rumānijā, kur to var uzskatīt par neveiksmīgu, jo iedzīvotāju atsaucība ir bijusi neliela.
Tāpēc uzskatām, ka depozīta sistēma Latvijā jāievieš nekavējoties, paredzot iespēju to vēlāk paplašināt arī uz citiem iepakojuma veidiem. Šāda pieredze ir bijusi arī citās valstīs, piemēram, Dānijā pašlaik notiek diskusijas par depozīta sistēma paplašināšanu, papildinot to ar jauniem iepakojuma veidiem.
Vienlaicīgi jāatceras, ka ar vienu rīku mēs nespēsim atrisināt visas problēmas un efektīvas atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai ir jāturpina attīstīt konteineru šķirošanas sistēma un sabiedrības izglītošana. Tāpat atbalstāms ir Latvijas iepakojuma asociācijas priekšlikums diferencēt iepakojumu “pārstrādājamā” un “nepārstrādājamā”, nepārstrādājamo iepakojumu izslēdzot no ražotāju atbildības sistēmām un tam nosakot augstu dabas resursu nodokļa likmi.
Jana Simanovska, Ekodizaina kompetences centrs
Ģirts Strazdiņš, Latvijas dabas fonds
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonds
Edmunds Cepurītis, Vides izglītības fonds
Jānis Brizga, Zaļā brīvība
Jānis Ulme, Zemes draugi – Latvija
Laura Treimane, Zero Waste Latvija
Pagaidām nav neviena komentāra