Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais — tā vēsta veca, bet mūžam jauna paruna.
Šajā Ir Nauda numurā lasītājam ik pa brīdim nāksies par šo atziņu padomāt. Lai cik modernā laikmetā dzīvojam, vēl aizvien pagātne mūs saista un no tās varam mācīties.
Par to sevišķi nācās domāt, iepazīstoties ar zviedru futurologa un biznesa guru Šella Nūrdstrema idejām. Vienu brīdi viņš stāsta par robotiem un AI — artificial intelligence jeb mākslīgo intelektu, kas aizstās cilvēkus ne tikai fiziskās, bet arī intelektuālās darba jomās. Tas analizēs plaušu rentgenus, ienāks apdrošināšanā, bankās, grāmatvedībā, pat vadīs «autonomus uzņēmumus», kuri varēs dienām strādāt bez dzīva cilvēka iesaistīšanās. Bet tad pēkšņi atgriežamies viduslaikos. Precīzāk — no viduslaikiem smeļamies iedvesmu mūsu reģiona nākotnei, kuru Nūrdstrems redz jaunā Hanza 2.0 savienībā, vecās Hanzas savienības atdzimšanā, kurā, tāpat kā senāk, svarīgāko lomu spēlēs dinamiskas pilsētas.
Cits piemērs. Viena no modernās pasaules nepatīkamākajām izpausmēm ir milzīgie atkritumu kalni, kurus saražo mūsdienu patērētāju sabiedrība. Plastmasas iepakojumu vien sanāk 31 kilograms uz katru ES iedzīvotāju gadā, kas piesārņo vidi, gan iegūstot un pārstrādājot naftu, gan pēc tam nozīmīgai daļai plastmasas atkritumu nonākot mežos, pļavās un jūrās. Taču Latvijas zinātnieki attīsta tehnoloģijas, lai ražotu dabai draudzīgus iepakojumus no izejvielām, kuras pazina jau mūsu senči, — no kaņepēm, skujām un niedrēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.