Iekausēt tekstu valodas tradīcijā • IR.lv

Iekausēt tekstu valodas tradīcijā

Guntars Godiņš: «Dabūju malaiziešu valodas vārdnīcas, mācību grāmatas. Sāku pat atdzejot viņu tautasdziesmas — pantunus, kas ir ļoti līdzīgi mūsu dainām ar cezūru pa vidu. Bet man nebija, ar ko sarunāties.» Foto — Kristaps Kalns
Ronalds Briedis

Ar Guntaru Godiņu sarunājas Ronalds Briedis

Guntaru Godiņu satieku neilgi pirms Lieldienām, kad vēl nav zināms, ka Latvijas Literatūras gada balva nominācijā «Labākais ārvalstu literatūras tulkojums» tiks tieši viņam — par latviskoto igauņu eposu Kalevdēls. Šo balvu atdzejotājs saņem ceturto reizi, iepriekš ar augsto atzinību jau novērtēta gan viņa atdzejotā igauņu tautasdziesmu izlase Ozols auga debesīs (2002), gan somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas izlase Kad gos smei (2012) un Artura Alliksāra grāmatas Dzeja (2013) tulkojums. Līdzās Maimai Grīnbergai Godiņš ir viens no aktīvākajiem somugru kaimiņu literatūras tulkotājiem latviešu valodā. 

Guntars tikko atgriezies no Tallinas, kur saņēmis Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodas balvu. Arī tā viņam jau trešā. Arī par igauņu eposa Kalevdēls atdzejojumu, kas iznācis apgādā Neputns un latviski no jauna tulkots 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma publicēšanas1. Runājam par igauņiem un to, kā tiem skauž Lāčplēša spalvainās krūtis. Kad igauni piemeklē kādas neveiksmes vai ir slikts laiks, viņš sakot, ka Dievs ir latvietis. Valsts atbalsts kultūrai Igaunijā ir pamatīgs, un summas ar Latviju — nesalīdzināmas. Guntars atceras gadījumu ar Igaunijas Kultūrkapitāla fonda direktoru Avo Vīolu, kurš nospēlēja kazino valsts naudu. Ja kas tāds notiktu Latvijā, šeit pirmām kārtām likvidētu fondu. Cietumā Avo Vīols uzrakstījis grāmatu. Kad jautāju, vai tā izdota ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu, viņš tikai nosmej. Mūsu saruna tomēr galvenokārt par literatūru.

Mēs tiekamies dienā, kad pasauli aplido ziņa, ka nodegusi Parīzes Dievmātes katedrāle. Daudzi tiecas saskatīt tajā noteiktu zīmi, īpaši Lieldienu nedēļā. Vai tu esi mistiķis?
Tik daudz, cik tas saistās ar mitoloģiju. Lai gan nav sveša mistifikācija arī literatūrā. Piemēram, igauņu dzejnieks Arturs Alliksārs mainīja savus biogrāfiskos datus, pat izmainīja dzimšanas gadu. Kādā rakstā viņš min citu skolu, pat izdomā, ka ir studējis Tartu Universitātē. Pirms vairākiem gadiem lasīju mistiķa Svēdenborga darbus. Kad padomju laikos pētīju Vecā Stendera dzīvi un darbus, atklāju kādu retu viņa rakstu latīņu valodā. Vecais Stenders vecumā domāja par zelta taisīšanu. Kas tam bijis par iemeslu? Izrādījās, ka Sunākstes kapos, kur apglabāts Vecais Stenders, atrodas arī kāda vācu izcelsmes ķīmiķa kaps. Tajā laikā, kad šis ķīmiķis dzīvoja Sunākstē, Vecais Stenders sāka nodarboties ar alķīmiju. Par to vēlāk nekur neesmu lasījis. Tā kā mistifikācija un mistika var būt arī ļoti interesanta pārdomu viela.

Vai tu savu biogrāfiju esi veidojis?
Nē, bet ir parādījušies fakti, kas nesakrīt ar manu dzīvi. Kādā žurnālā biju iekļuvis TOP 10 Franču liceja beidzējos, lai gan es tur neesmu mācījies. Žurnālisti acīmredzot bija pamanījuši, ka tur mācījās mans dēls, kurš arī ir Guntars Godiņš, un bija pārliecināti, ka tas esmu es. Līdzīgi ar Tartu Universitāti. Kādā igauņu izdevumā rakstīts, ka esmu to beidzis. Tās ir kļūdas, bet kļūdas vairo mistifikāciju. Un arī Parīzē katedrāle acīmredzot nodega no vienas rupjas kļūdas, jo nekāda ļaunprātība tur pagaidām nav pierādīta. Kļūdu it kā var labot, tomēr tas nemaz nav iespējams. Pat izlabojot to, šaubas netiek kliedētas. Kļūda dzīvo savu paralēlo dzīvi un paliek. Varbūt kāds tik un tā domās, ka es esmu beidzis Franču liceju vai Tartu Universitāti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu