Pazemējuma galerija • IR.lv

Pazemējuma galerija

Ilustrācija — Vivianna Maria Stanislavska
Stīvens Dž. Faulers


Stīvens Dž. Faulers (Steven J. Fowler, 1983) ir britu rakstnieks un mākslinieks, redaktors un radošās rakstīšanas pasniedzējs Kingstonas Universitātē, Kingstonas Rakstnieku centra direktors. Izdevis vairākus dzejoļu krājumus. Tulkots 22 valodās, veidojis kopdarbus ar 90 māksliniekiem. 2019. gada aprīlī notikušā festivāla Eiropas dzejas festivāls: Latvija Londonā direktors. Šis stāsts iekļauts radikāli inovatīvās literatūras antoloģijā Liberating the Canon: An Anthology of Innovative Literature (Dostoyevsky Wannabe Experimental, 2018); lasītāji noteikti pamanīs neparasto izteiksmi un pieturzīmes. Viens no literatūras periodikas uzdevumiem — dot «skatuvi» dažādiem meklējumiem un eksperimentiem, arī tādiem, par kuru panākumiem vēl nav iespējams spriest.

 

«Un tomēr šo slīkšanu telpā pavadīja neierasts konkrētā pieaugums, mēs bijām kosmosā, bet it kā kaut kur biedējoši konkrēti, kur katra detaļa ir iepriekš noteikta.» Vitolds Gombrovičs. Pornogrāfija

Varēju redzēt viņu guļam rāmi, it kā sāpes no viņa atkāptos, ja izdotos būt pilnīgi nekustīgam. Šķita, ka viņš uz mirkli rod šo atvieglojumu, viņa seju sedza pulsējošs karstums, klādams bargās, nepiekāpīgās ciešanas, kas pirms pāris mirkļiem bija viņu piemeklējušas. Bet tad viņš atkal pakustējās, ne tā, lai tas tikai, līdz trieciens ķermeņiem, pārciestā trīcošās atbalsis, bet atmiņas, kaut kas atblāzmoja viņa sejā, it kā viņš kaut ko atcerētos. Paskatījos augšup, virs viņa, nekā, tikai parasti koka griesti. Apdarināts betons. Varbūt viņš atcerējās rīkus vai to viņam nodarītā darba vēstījumu. Viņš to iemiesoja savā prātā, aprakstīdams sev instrumentu apveidu, garumu un krāsu tur, kur tie bija ķērušies klāt kājai, kur bija caurdūruši ādu, un virzienu, kurā bija sākuši šūt. Tā viņa ķermenis sakustējās, no brīvas gribas, un tas sakairināja kreveles uz rokām, kādas, es pieņēmu, klāja arī viņa muguru, un tās saplīsa sīkos, slapjos, sarkanos plankumos, kādēļ no attāluma izskatījās kā mikroskopā baktērijas vairojamies. Redzēju, ka daži šķidrumi bija dzeltenāki vai tādi izskatījās uz viņa ādas fona, varbūt caurspīdīgi. Tomēr apdegumu nebija, katras brūces veidols bija iecerēts, sīki krustiņi vai taisnas līnijas. Varēju saskatīt apdegumus uz rokām, ap pirkstu kauliņiem, un pirkstus, aizvien vēl pelniem apbirušus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu