Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass daudzos jautājumos nepiekrīt savam koalīcijas partnerim, galēji labējai partijai EKRE
Kad 2016. gada novembrī Jiri Ratass (40) pirmo reizi kļuva par Igaunijas premjerministru, Latvijā lielākās bažas bija par viņa vadītās Centra partijas nākšanu pie varas. Tās vēlētāju lokā ir lielākā daļa Igaunijas krievvalodīgo, un iepriekšējā līdera Savisāra vadībā to bieži dēvēja par «Igaunijas Saskaņu». Tomēr divos Ratasa valdīšanas gados nekādas krasas izmaiņas Igaunijas kursā netika manītas.
Šogad martā notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijā esošā Reformu partija, taču valdību atkal veidoja Ratass, un tai jau dažādās Rietumeiropas valstīs sāk pievērst satrauktu uzmanību. Lai dabūtu vairākumu parlamentā, Ratass ielaidās koalīcijā ar galēji labējo partiju EKRE, kuras pārstāvju atrašanās valdībā izsaukusi asu kritiku gan pašā Igaunijā, gan ārzemēs.
Jau ilgāku laiku Igaunijas un Latvijas valdības vadītāji piekopj tradīciju pirmajā ārzemju vizītē doties uz kaimiņzemi. Ratass apmeklēja Rīgu 15. maijā, un Ir bija iespēja viņu intervēt.
Ja prasītu par Latvijas un Igaunijas attiecībām, jūs, visticamāk, atbildētu, ka tās ir lieliskas. Tomēr noteikti ir arī jomas, kurās varētu attiecības uzlabot. Kuras tās būtu?
Ņemot vērā aizvien nemierīgāko situāciju pasaulē, ir izcili, ka divām valstīm attiecības ir tik labas. Bet par uzlabošanu — viens no svarīgajiem izaicinājumiem ir digitālā joma, e-pakalpojumi. Vienmēr var uzlabot pārrobežu sadarbību starp kaimiņu pašvaldībām, piemēram, veselības aprūpē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.