Latvijas Universitātē ir nebijusi situācija — lai gan Satversmes sapulce beidzās ar paziņojumu, ka rektora amatā atkārtoti ievēlēts Indriķis Muižnieks, augstskolā apsver iespēju rīkot vēlēšanu otro kārtu
Šai vajadzētu būt mierīgai sarunai par Latvijas Universitātes, mūsu lielākās augstskolas, nākamajiem četriem gadiem. Tā vietā pirmdienas pusdienlaikā sanāk nervoza skaidrošanās par dīvainajiem 24. maija vēlēšanu rezultātiem. Rektoram Muižniekam trīc rokas tā, ka kafijas krūzi viņš tur, aptverot ar plaukstām.
«Balsu skaits man ir lielākais,» Muižnieks skaidro savu ievēlēšanu, sēžot tumši mēbelētajā rektora kabinetā, kurš par viņējo kļuva 2015. gada rektora vēlēšanās. Uz šo amatu viņš pretendēja otrreiz, konkurējot ar profesoru Gundaru Bērziņu, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu.
Satversmes sapulce rektoru atklātā konkursā ievēlē uz četriem gadiem. Pēc Satversmes sapulces nolikuma, lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu. Lai piektdienas vakarā ievēlētu rektoru, būtu pieticis, ka par kādu no kandidātiem nobalso vairāk par pusi no 286 klātesošajiem Satversmes sapulces dalībniekiem, tātad 144 balsotāji.
Taču notika citādi: par Muižnieku nobalsoja 141 (pret 143), savukārt par Bērziņu — 128 (pret 156). Tiklīdz balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka neviens nav ievēlēts un nepieciešama otrā kārta, viņu pārtrauca Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš ar paziņojumu, ka rektoru ievēlē ar klātesošo sapulces dalībnieku balsu vairākumu un «līdz ar to par rektoru ievēlēts Indriķis Muižnieks».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.