Šonedēļ sākas laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, kas pirmo reizi norisināsies Daugavas kreisajā krastā
Kas un kāpēc tiek uzskatīts par svarīgu un kas — par marginālu gan starptautiski, gan pie mums, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs? Pulcējot vairāk nekā 30 mākslinieku, no kuriem lielākā daļa mīt valstīs, kurās nav dzimuši, vai kā citādi ir ar nenosakāmu ģeogrāfisko piederību, festivāla Survival Kit radošā komanda turpina pērn sāktās tēmas outlands jeb ārpuszemes pētīšanu.
Izzinās vietējās kopienas
Kā atzīmē festivāla organizatore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pārstāve Marta Krivade, pirms astoņiem mēnešiem festivāla pirmajā daļā iezīmētā tēma vēl joprojām ir aktuāla, jo migrācijas problēma nekur nav pazudusi. Taču pa šo laiku skaļākas kļuvušas sieviešu balsis — gan uz pasaules politiskās skatuves, gan starptautiskajā mākslas vidē. Arī Survival Kit izstādē netrūks darbu, kas pasauli skata no sieviešu perspektīvas.
Survival Kit 10.1 izstāde vēsta par ģeogrāfijas un migrācijas radīto spriedzi starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Caur personisko pieredzi mākslinieki aplūko arī vietējās kopienas. Vairākos darbos skatīta krievvalodīgo iedzīvotāju situācija Baltijā uz pieaugošā nacionālisma ideoloģijas fona. Lietuviešu māksliniece Anastasija Sosunova, kas uzaugusi krievu ģimenē Lietuvas perifērijā Ignalinā, savā darbā skaidro, ko nozīmē dzīvot kā svešiniekam dzimtajā valstī. Fotogrāfs Andrejs Strokins, sadarbojoties ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu, caur savas ģimenes prizmu runā par krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju Latvijā. Savukārt igauņu māksliniece Kristina Normana apskata savas valsts identitātes politiku, par sākuma punktu ņemot neseno diskusiju, kāpēc Igaunijas Vispārējo dziesmusvētku repertuārā nevarētu iekļaut kādu dziesmu krievu valodā.
Turpinot tradīciju par norises vietu izvēlēties aizmirstas Rīgas ēkas, festivāls pirmo reizi notiks Pārdaugavā bijušajā Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē Zeļļu ielā. Ēka celta 1889. gadā un sākotnēji kalpoja par vācu bāriņu namu, tad milicijas skolu, līdz beidzot to pārņēma Latvijas Universitāte.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.