Jāizveido mūsdienīga augstākās izglītības kreditēšana • IR.lv

Jāizveido mūsdienīga augstākās izglītības kreditēšana

1
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Aigars Rostovskis

Ja vēlamies, lai Latvija attīstītos un labklājība pieaugtu, būtiska ir visu līmeņu izglītība, arī augstākā. Taču jaunietim, kurš tikko pabeidzis vidusskolu, ne vienmēr rocība atļauj izvēlēties tādu mācību programmu, kas atbilst vēlmēm, bieži vien tieši finansiālo apstākļu dēļ. Ja paraugāmies uz esošo studiju kreditēšanas sistēmu, jāsecina – esam iestrēguši desmit gadu senā vēsturē, kas vairs neatbilst ne mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, ne arī straujajam dienas ritmam.

Sākumā svarīgi fiksēt to, kur šobrīd esam. Piemēram, jaunietis, kurš tikko absolvējis 12. klasi, jau ir samērā sarežģītā situācijā – jāizvēlas sava nākotnes profesija (diemžēl ne visi to ir izdarījuši laikus), jāsaprot, kāds ir augstskolu programmu piedāvājums, cik maksās studēšana, kur, galu galā, dzīvot un par kādiem līdzekļiem. Tas viss rada milzīgu stresu, tādēļ nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi un neizsvērti lēmumi, kas “atspēlējas” nākotnē. Pašreiz augstskolas cenšas pēc iespējas plašāk informēt par dažādām studēšanas iespējām, rīkojot atvērto durvju dienas, piedaloties profesionālās izstādēs utt., kas būtiski atvieglo izvēles iespējas. Taču pēdējais posms jeb finansējums mēdz būt izšķirošs.

Pirms piecpadsmit gadiem veidotā studiju kreditēšanas sistēma ir novecojusi, pārāk birokrātiska un sarežģīta. Tas, kas šķita moderns toreiz, tagad ir kā klibs dinozaurs, tādēļ nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus.

Pirmkārt, tehnoloģijas ir strauji attīstījušās. Par ikvienu no mums iespējams atrast visneiedomājamāko informāciju dažādos reģistros un datu bāzēs. Piemēram, tā saucamos “ātros kredītus” var saņemt pat 15 minūšu laikā, kur visas pārbaudes norit elektroniski, lai pieņemtu gala lēmumu – dot naudu vai nedot. Otrkārt, studiju kredītu jaunietim neizsniedz “uz rokas”, bet gan pārskaita augstskolai, kas tādējādi pilnībā novērš finansējuma iespējamu nelietderīgu iztērēšanu. Treškārt, arī apmaksas kārtību nepieciešams pārskatīt, nosakot minimālo ienākumu slieksni, no kura tas stātos spēkā, kā arī atteikties no galvotāja funkcijas, kas līdz šim daudziem jauniešiem bijis būtiskākais šķērslis, lai uzsāktu studijas.

Ja kreditēšanas sistēma tiktu reformēta, būtu iespējams ievērojami paplašināt to saņēmēju skaitu, kas savukārt nozīmētu izglītotāku sabiedrību. Lai arī pašreiz galvenā uzmanība pievērsta pamata un vidējās izglītības sistēmas sakārtošanai, domājams, ka drīzumā būs jāķeras klāt arī augstākajai izglītībai.

Valsts tērē lielus līdzekļus, lai uzturētu valsts augstskolas, nodrošinot gan to saimniecisko darbību, gan arī budžeta vietas, taču tas būtiski traucē attīstību un nenodrošina veselīgu konkurenci.

Ja finansējums sekotu jaunietim, lai arī kādu universitāti viņš būtu izvēlējies, nevis ietu tur, kur var mācīties bez maksas, tas būtu labs dzinulis ikvienam sistēmā iesaistītajam kļūt vēl labākam.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izstrādājusi vīziju Latvijas attīstībai, kur 2030. gadā kā mērķis izvirzīts, ka Latvijai jābūt vietai, kur pulcējas talanti. Es ļoti ceru, ka, reformējot ne tikai pamata un vidējo izglītību, bet arī uzsākot nopietnas pārmaiņas augstākajā izglītībā, mums izdosies ne vien veiksmīgi palīdzēt augt un attīstīties mūsu jauniešiem, bet arī piesaistīt ārvalstu studentus, kuri, iespējams, pēc tam veicinās Latvijas ekonomiku un palīdzēs eksporta nodrošināšanai.

 

Autors ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents

Komentāri (1)

hafoeo31 17.05.2019. 15.15

Jus vаrаt maksаt par 50 % mazак pаr еlекtroеnergiju, nekada veida maldinot vai parkapjot likumu! Es iesaku visiem izlasit so rakstu – http://bit.do/mklat Es to esmu izmantojis kops decembra, un rekins patiesam ir kluvis mazaks!
x

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu