Elektroniskā vide ir nākotne, uz ko tiekties • IR.lv

Elektroniskā vide ir nākotne, uz ko tiekties

3
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Elīna Šmite

Elektroniskā vide ir progress. Ja mēs gribam izmantot mazāk resursu – papīrus, laiku ceļā, cilvēkresursus – un būt efektīvāki savā darbā, tad elektroniskās iespējas ir tā nākotne, uz ko tiekties. Jo ātrāk mēs to saprotam un apgūstam, jo tas kļūst ērtāks, saprotamāks un jo ātrāk mēs to integrējam savā ikdienas dzīvē. Tehnoloģijas pārņem cilvēku ikdienas lietas, bet ne jau negatīvā nozīmē – to visu mēs varam izmantot savam labumam, lai darītu ātrāk un efektīvāk, lai mums atliktu laiks lietām, kas ir svarīgākas. Piemēram, ja jānosūta iesniegums, mēs to varam ātri izdarīt, izmantojot e-pakalpojumu, nevis tērēt pusi dienas iestādes apmeklējumam.

Žurnālistam ir jāpārzina nozares jaunumi

Vadu žurnālu lauksaimniekiem, un mūsu lasītāji elektronisko pakalpojumu jomā ir diezgan zinoši. Piemēram, saziņā ar Lauku atbalsta dienestu, jau sen viņi izmanto e-vidi. Tāpēc man ir svarīgi dzirdēt un uzzināt, ko jaunu varu sniegt  saviem lasītājiem – tiklab jaunu, kā arī “labi aizmirstu veco”, par ko ir vērts regulāri atgādināt.
Lauksaimnieki pie elektroniskās saziņas ar iestādēm ir pieraduši, bet lieku reizi atgādināt nekad nav slikti.

Otra lieta – esmu pasniedzēja, studentiem mācu lietvedību, un kursā ir arī temats par elektronisko saziņu. Tāpēc, piesakoties digitālo aģentu mācībām, noteikti gribēju zināt, kas jauns ir šajā nozarē, lai studentiem varētu sniegt aktuālāko informāciju un būt pārliecināta, ka mans stāstītais tiešām ir aktuāls.

Ikdienas dzīvē man pašai nav bijis nepieciešams bieži izmantot e-pakalpojumus, bet ir svarīgi zināt, kādas iespējas tiek piedāvātas. Esmu pārliecināta – ja man rastos vajadzība, zinātu, ko un kā darīt.

Latvija.lv ir daudz iespēju, par kurām pat nenojaušam

Portālu Latvija.lv līdz šim lielākoties izmantoju kā informācijas iegūšanas avotu, bet nebija vajadzības autentificēties un redzēt visu “no iekšpuses”. Tā kā neesmu aktivizējusi e-parakstu eID kartē, tad, lai strādātu ar Latvija.lv, izmantoju internetbankas autentifikāciju. Taču, ja izmanto e-parakstu, iespējas būtu plašākas. Tādēļ apsveru iespēju tomēr aktivizēt eID kartē e-parakstu vai arī pieslēgties mobilajai lietotnei eParaksts Mobile.

Digitālo aģentu mācībās daudzas lietas skatījām praktiski, un ir skaidrs, ka portālā Latvija.lv iespēju ir daudz vairāk nekā mēs varbūt ikdienā zinām un lietojam. Redzēju, cik ļoti plaša informācija tur pieejama, kā tas darbojas – man viss šķiet ērti un pārskatāmi. Dažu minūšu laikā cilvēks var paveikt patiesībā svarīgas lietas, piemēram, aizpildīt iesniegumu par atļauju vai liegumu izmantot savus orgānus pēc nāves.

Medijiem jāveicina izpratne par e-pakalpojumu lietošanu

Ticu, ka daudzi cilvēki pat nenojauš, cik daudz var izdarīt elektroniski, neizejot no mājām. Jā, var būt nepieciešams arī e-paraksts, bet arī to ir salīdzinoši viegli nokārtot. Medijiem noteikti ir jāveicina izpratne par e-pakalpojumu lietošanu, par to, ka nevajag baidīties no e-vides, mums tas ir jāatgādina un jāiedrošina.

Kā teica psihologs – mums katram ir savi ieradumi un mēs dzīvojam sev ērtā vidē, visu darot, kā līdz šim esam ieraduši. Tomēr, lai attīstītos, vajag mazliet nonākt diskomforta zonā, kur tev jāapgūst kaut kas jauns. Un pēc tam tu saproti, ka tas patiesībā ir ērti un tagad tā ir tava jaunā, jau plašākā komforta zona.

Man pašai bija tieši šāda atziņa: “Re, tas patiesībā ir ļoti ērti, un to var darīt!”. Tikai pašam jāpārvar sava iekšējā negribēšana, jo esi pieradis darīt tā, kā dari. Ir arī slinkums – ai, kādēļ mocīties, varbūt kaut ko nesapratīšu, varbūt sajaukšu. Patiesībā viss ir elementāri izdarāms.

Lai cilvēki nebaidītos, mums – žurnālistiem – ir jāpopularizē domāšana, ka tehnoloģijas ir un būs, no tām nav jābaidās, apzināti jāizvairās – ir daļa cilvēku, kas no tā bīstas un arvien uzticas papīram. Jā, būs daļa cilvēku, kas nekad nelietos e-pakalpojumus, bet jācenšas, lai tādu būtu iespējami mazāk. Ir gadījumi, kad dzīvs kontakts ir noteikti nepieciešams. Cilvēkiem jāsaprot, ka iestādes ir pieejamas elektroniskajā vidē, to vajag izmantot un tas nav nekāds īpašs izņēmuma gadījums, bet normāla ikdienas sastāvdaļa, lai mums pašiem būtu ērtāk dzīvot.

 

Autore ir žurnāla “Saimnieks LV” galvenā redaktore

Komentāri (3)

PukitisLaunitis 11.05.2019. 22.26

Piemēram, iesniegumu ir drošāk uzrakstīt klātienē un pārbaudīt, vai tajā viss pareizi, nevis mēģināt pirmo reizi iesniegt dokumentu, kādu nekad agrāk neesi iesniedzis, bet pēc tam vairākas dienas elektroniski skaidroties par kļūdām. Atšķirībā no ierēdņa, es drīkstu kaut ko nezināt par dokumentiem un neapvainošios, ja nezināšanas dēļ vajadzēs viņam pajautāt.

0
0
Atbildēt

0

PukitisLaunitis 11.05.2019. 22.22

Elektroniskā vide nav pašmērķis un nav fakts, ka elektroniskā saziņa vienmēr ir ātrāka, lētāka un efektīvāka. Piemēram, ja rodas vajadzība apmeklēt valsts iestādi un noskaidrot situāciju, kas man ir jauna (jo visi nevar būt profesionāli ierēdņi) tad pusdienas vizīte iestādē – šajā laikā ieskaitot ceļu turp un atpakaļ, gaidīšanu (kas mūsdienās ir minimāla) un sarunu ar iestādes darbinieku – manuprāt ir ātrāka, vieglāka un ražīgāka nekā mēģinājumi sazināties elektroniski.

0
0
Atbildēt

0

rom4nov 10.05.2019. 18.16

Jus varat maksat par 40% mazak par elektroenergiju, nekada veida maldinot vai parkapjot likumu! Es iesaku visiem izlasit so rakstu – https://mklatvia.blogspot.com/ Es to esmu izmantojis kops decembra, un rekins patiesam ir kluvis mazaks!

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu