Ceļot saudzīgi

Tūrisms rada ļoti lielu apkārtējās vides piesārņojumu. Taču tāpēc nevajag sēdēt mājās. Ceļot var prātīgi, un, svešā zemē uzvedoties kā mājās, var potenciālo kaitējumu novērst

Tūrisms ir viena no visstraujāk augošajām industrijām pasaulē. Tā veido līdz pat 10% no pasaules kopējā IKP un nodrošina vismaz 250 miljonus darbavietu. Iespējams, nav nekā skaistāka par ceļošanu. Tā atver prātus un sirdis un neskaitāmiem cilvēkiem tuvās un tālās zemēs palīdz izkļūt no nabadzības vai pat labi nopelnīt. Ceļošana mūsdienās ir kļuvusi lēta, ērta un pieejama. Brauciens uz ārzemēm vairs nav notikums ar lielo burtu. Krietnai daļai cilvēku pavadīt vienas vai vairākas brīvdienas gadā ārpus savas zemes robežām ir kļuvis par ieradumu. Tomēr, gluži kā visām ekonomiskajām aktivitātēm, ceļošanai ir arī sava ēnas puse. Tūrisms rada 8% no planētas kopējiem siltumnīcas gāzu izmešiem.

Krietnu daļu no tā veido pārvietošanās no viena pasaules punkta uz otru, it īpaši lidošana. Viens transatlantiskais lidojums rada tikpat daudz izmešu, cik vidēji viens Indijas iedzīvotājs gada laikā, un tas ir pietiekami, lai izkausētu pusotru kvadrātmetru ledus Arktikā. Taču vēl ļaunāki par gariem pārlidojumiem ir īsas distances lidojumi. Pirmkārt, tāpēc, ka lidaparātam visvairāk enerģijas jāpatērē, lai paceltos gaisā un nolaistos. Otrkārt, tos visbiežāk iespējams veikt ar auto vai sabiedrisko transportu. Automašīnu dzinēji un to draudzīgums videi, protams, dažādiem modeļiem ievērojami atšķiras, tomēr vidēji viens brauciens ar auto neatkarīgi no pasažieru skaita rada mazāk izmešu nekā viena pasažiera pārvešana tādā pašā distancē ar lidmašīnu. Lidmašīnas vietā izvēloties vilcienu, savu «oglekļa pēdu» iespējams samazināt pat par 90%. Lidošanas radīto izmešu kaitējums ir ievērojami lielāks arī tāpēc, ka tie uzreiz nonāk atmosfēras augšējos slāņos.

Patiesībā arvien augošās aviācijas industrijas nodarītais kaitējums videi ir tik liels, ka, piemēram, zviedri pat izgudrojuši jaunvārdu flygskam, kas tulkojumā nozīmē ‘kauns vai vainas apziņa par lidošanu’. Tas strauji izvēršas par populāru kustību visā Rietumeiropā, un tūrisma aģentūras, kas specializējas alternatīvu transporta veidu piedāvāšanā, sūdzas par pārslogotību. Latvijas problēma vismaz pagaidām ir tā, ka doties ar vilcienu Rietumu virzienā ir sarežģīti un laikietilpīgi. Autobusu satiksme ir laba un samērā lēta, taču pavadīt 20 stundas autobusā Rīga—Berlīne ir pārbaudījums, kuru ne katrs ir gatavs uzņemties planētas glābšanas vārdā.

Atbilde droši vien nav sēdēšana mājās. Taču ceļojumus iespējams labāk plānot. Piemēram, tālos braucienos dodoties retāk, bet uzturēties tur ilgāku laiku, tādējādi arī labāk iepazīt vietējo kultūru un tradīcijas. Nedēļas nogale, kas pavadīta Barselonā vai Amsterdamā, tiem, kas to var atļauties, neapšaubāmi ir patīkama izraušanās no ikdienas. Tomēr, nemaz nerunājot par kaitējumu videi, ko nodara šāda veida tūrisms, daudzu pilsētu iedzīvotāji ir pārguruši no tūristiem un nejūtas par viņiem lielākā sajūsmā kā mēs par ārvalstu viesiem, kas, nebūdami skaidrā prātā, plosās pa Vecrīgu. Pat tik tālu, ka dažu pilsētu pašvaldības plāno pasākumus tūristu skaita ierobežošanai.