Soctīklu kaitējums ir nevis blaknes, bet biznesa modeļa būtiska sastāvdaļa
Piekrītu, piekrītu, piekrītu.
Gandrīz katrā interneta lapā, kuru apmeklējam, parādās pieprasījums piekrist savu datu izmantošanai, un mēs arī piekrītam, piekrītam, piekrītam. Kuram tad ir laiks izlasīt, kur nu vēl saprast garos, juridiskos dokumentus, kuros aprakstīts, kā savāktā informācija tiks izmantota?
Personas dati ir jaunā valūta, ar kuru mēs pērkam «brīvu» pieeju visam plašajam interneta piedāvājumam — Facebook, Twitter, YouTube, Instagram, WhatsApp. Mēs pārdodam milzīgu vērtību par grašiem. Tāpat kā ātro kredītu ņēmēji neiedziļinoties aizņemas nelielu summu, lai atrisinātu kādu īstermiņa problēmu, un nonāk parādu verdzībā, arī mēs ērtības labad spiežam «piekrītu» un nonākam informatīvā verdzībā. Facebook un Google kļūst ar katru ceturksni bagātāki, bet viņu pakalpojumi rada aizvien postošākas sekas, indivīdiem — digitālo atkarību, sabiedrībām — tumsonības vairošanu un demokrātijas drupināšanu.
Vairākumam interneta lietotāju jau ir skaidrs, ka viņu aktivitātes virtuālajā telpā tiek izmantotas, lai pārdotu reklāmas. Ievadi Google meklētājā vārdu «Londona», un nākamajās nedēļās tev dažādās interneta vietnēs sāks parādīties aicinājumi rezervēt viesnīcu Lielbritānijas galvaspilsētā. Iekšējais protests pret šādu novērošanu ir viegli apklusināms, jo saņemtie labumi attaisno šķietami nelielo ielaušanos mūsu privātumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.