Latviešu literatūras aģents, tulkotājs un rakstnieks Vilis Kasims (32) pēc desmit gadiem Lielbritānijā un Spānijā pērn atgriezās Latvijā. Aizvadot pēdējos mēnešus Barselonā, jautājis sev: kāda jēga te palikt?
Uz Londonu 2008. gadā Vilis aizbrauca kopā ar draudzeni. Bet, kad «ģimenes apstākļi mainījās», devās uz dienvidiem — uz Barselonu. Pēc nepilniem pieciem gadiem Spānijā, kad izšķīrās ar savu katalāņu draudzeni, Vilis nolēma atgriezties Latvijā. Taču, paskatoties uz viņa darbiem, var teikt, ka Vilis tā pa īstam Latviju nemaz nebija pametis — lai gan šeit viesojās reti, gandrīz viss, ko darīja, bija cieši saistīts ar dzimteni. Kad viņš netulko grāmatas no angļu vai krievu valodas vai nesacer savus literāros darbus, Vilis ārzemju izdevējiem cenšas «pārdot» mūsu autoru literatūru.
Ekonomista izglītība noder
Rakstīt Vilim gribējies vienmēr. Klasesbiedriem patikuši viņa teksti, bet no literatūras skolotājas gan dabūjis brāzienu, ka tie bijuši «pārāk asiņaini». Kādu laiku rakstījis «tā, kā vajag», bet vēlme radīt ko citādu tomēr nepazuda. Kad 15 gadu vecumā no Ungurpils ar ģimeni pārcēlās uz Sarkandaugavas tālo galu Rīgā, viņš brīvajos brīžos rakstīja gan savam priekam, gan videospēļu portālam Gamez.lv, kas tagad vairs neeksistē.
Vēlāk strādāja laikraksta Diena ārzemju ziņu nodaļā, bet 22 gadu vecumā, kad sākās ekonomiskā krīze, pēc štatu samazināšanas laikraksts bija jāatstāj.
Draudzene jau meklēja darbu ārzemēs, un Vilis 2008. gadā nolēma kopā ar meiteni pārcelties uz Lielbritāniju. Londonā ar darba meklēšanu gan neveicās tik raiti, kā gribētos. Tādēļ sācis tulkot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.