Ukrainā turpinās demokrātiska revolūcija, bet Zelenskis nav brīnumdaris
Otrdien Odesas apgabala skolotāju arodbiedrība pieprasīja jaunievēlētajam Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim no 1. maija palielināt atalgojumu izglītības darbiniekiem līdz 4000 dolāru, kā viņš bija solījis pirms vēlēšanām. Vidējā mēnešalga Ukrainā ir mazliet virs 350 dolāriem. Bet Zelenskis sāks pildīt amata pienākumus tikai maija beigās vai jūnija sākumā. Ukrainā interesantākais tikai sākas.
Prezidenta vēlēšanu norise bija gandrīz nevainojami demokrātiska. Taču līdz pat vēlēšanu otrās kārtas dienai, 21. aprīlim, bija grūti noticēt, ka faktiskā kara stāvoklī esošas valsts pilsoņi valsts augstāko amatu uzticēs aktierim, kura vienīgā politiskā pieredze ir prezidenta loma satīriskā televīzijas seriālā. Tomēr Zelenska uzvara pār līdzšinējo prezidentu Petro Porošenko bija graujoša — 73 procenti pret 25 procentiem.
Mēs Latvijā varētu gandarīti nospriest, ka «pie mums nekas tāds nav iespējams». Taisnība. Taču jāpateicas par to nevis kādam īpašam vēlētāju un politiķu viedumam, bet gan pirmām kārtām Satversmes tēviem. Latvijā prezidentu ievēlē tautas vēlēti priekšstāvji Saeimā, nevis «visa tauta».
Ir izaugusi paaudze, kura nav pieredzējusi atgūtās neatkarības pirmo gadu jukas un «Zīgerista banānus», kad no Vācijas atbraucis avantūrists, brīdi sabijis «īsteno latviešu» LNNK, ieguva savai jaundibinātajai garāmgājēju partijai 16 vietas Saeimā. Toties visiem svaigā atmiņā šīs Saeimas vēlēšanas pagājušoruden, kurās 16 vietas ieguva aktiera vadīta nejaušu ļaužu kompānija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.