Ukrainas tauta nupat pasmējusies par eliti un sevi, ievēlot par prezidentu komiķi, kura vienīgā pieredze politikā ir prezidenta tēlošana populārā seriālā. Neviens nezina, ar ko šī traģikomēdija beigsies.
Īstenībā smiekli nenāk — politikā dažādās pasaules malās turpinās klaunu uznācieni. Tas biedē. Arvien lielāka daļa demokrātisko sabiedrību vēlēšanas uztver kā apnikušu šovu, kura laikā var pārslēgt citu kanālu vai pasnaust. Taču šī metafora ir maldīga. Lai gan mēs, vēlētāju miljoni, tiešām sēžam dīvānos pie televizoriem vai laiski skrollējam mobilo telefonu ekrānus, patiesībā tieši mēs sēžam pie savu valstu mašīnas stūres. Neviena cita jau tur nav. Piemigt dīvānā vai pie stūres — ir starpība, vai ne?
Uz ārzemju un pērnruden pašu piedzīvotā Saeimas vēlēšanu stresiņa fona diezgan prognozējami izskatās gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā. Šajā žurnālā intervējam pirmo kandidātu Egilu Levitu, kurš pēc visas koalīcijas atbalsta pagaidām ir arī vienīgais skaidri pieteiktais un dalību vēlēšanās apstiprinājušais. Viņš sola būt sargs Satversmei, kuras atjaunošanā piedalījies.
Šogad svinam jau 29. gadskārtu kopš Latvijas valstiskuma atgūšanas. Ar brīvības elpu izaugusi jauna un spējīga paaudze — tāpēc šajā žurnālā ar prieku izceļam dažu neatkarības vienaudžu sasniegto un izsapņoto, kas tiešām iedvesmo. Lai ir īsti svētki!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.