Kā ripos Latvijas ekonomika, kad sāk buksēt pasaules izaugsme? • IR.lv

Kā ripos Latvijas ekonomika, kad sāk buksēt pasaules izaugsme?

3
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Agnese Buceniece

Ieilgušais tirdzniecības konflikts starp pasaules divām lielākajām ekonomikām ASV un Ķīnu ir negatīvi ietekmējis starptautiskās tirdzniecības plūsmas. Tā ietekmē daudzviet pasaulē, tai skaitā Eiropā un ASV, ir pasliktinājušies apstrādes rūpniecības rādītāji. Ekonomikas izaugsmi nodrošina spēcīgais darba tirgus un pakalpojumu nozares. Tomēr jautājums ir – uz cik ilgu laiku?

Pasaules ekonomikas izaugsme jau pakāpeniski palēninās. Jaunākajā Swedbank apskatā izaugsmes prognoze eirozonai un ASV ir pārskatīta uz leju. Turpretī Latvijas ekonomika, neskatoties uz vājāku eksportu, pērn uzrādīja straujāko izaugsmi pēdējo septiņu gadu laikā. Tas ļauj Latvijas šā gada izaugsmes prognozi paaugstināt uz 3,3%. Lai gan izaugsme joprojām būs diezgan laba, tā palēnināsies no pērnā gada augstumiem. Izaugsmi ierobežos vājāks ārējais pieprasījums, vēsturiski augstā ražošanas jaudu noslodze, augošais darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, kas šogad kļūs redzamāks. Risku, kas var nosvārstīt gan pasaules, gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, joprojām ir gana daudz.

Izaugsme sāk buksēt tirdzniecības konfliktu un augstas nenoteiktības ietekmē

Starptautiskie tirdzniecības saspīlējumi mazina pasaules tirdzniecības plūsmas un kopā ar politisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām negatīvi ietekmē pasaules ekonomikas izaugsmi. Izskatās, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām varētu būt pozitīvs iznākums, bet tās vēl turpinās, un importa tarifus neviena no valstīm vēl nav atcēlusi. Tirdzniecības konflikta saasināšanās starp šīm divām lielvarām joprojām ir risks. Turklāt pēdējās dienās ASV piedāvājums aplikt ar tarifiem virkni preču, kas ievestas no Eiropas, ir no jauna uzjundījis bažas par pasaules tirdzniecību un izaugsmi.

Eiropas ekonomikai īpaši liels risks ir iespēja, ka ASV varētu piedāvāt ieviest tarifus Eiropā ražotajiem automobiļiem.

Apstrādes rūpniecības rādītāju pasliktināšanās vairumā attīstīto valstu iesākās jau pērn un turpinās arī šā gada sākumā. Politiskā nenoteiktība ir ietekmējusi mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojumu, ierobežojot viņu vēlmi investēt. Tomēr spēcīgais darba tirgus daudzviet veicina nodarbinātības un ienākumu kāpumu, atbalstot izaugsmes turpināšanos pakalpojumu nozarēs. Tās virza ekonomikas izaugsmi un līdz šim vismaz daļēji kompensē ražojošo nozaru vārgo sniegumu.

Pasaules ekonomikas izaugsme turpinās palēnināties, no 3,6% pērn līdz 3,2% šogad. Lai gan tas notiks nedaudz straujāk nekā tika prognozēts janvārī, vēl aizvien gaidāms, ka palēninājums būs pakāpenisks un kontrolējams. ASV ekonomika pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko izaugsmi un šogad palēnināsies no 2,9% uz 2,1%. Eirozonā vārgās apstrādes rūpniecības ietekmē izaugsme būs tikai 1,2% (1,8% pērn). Tomēr riski ir pēdējo pāris gadu augstākajā līmenī, un tie var arī daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju.

Centrālās bankas jau ir reaģējušas uz izaugsmes tendenču pasliktināšanos, paziņojot, ka nogaidīs un ievēros lielāku piesardzību likmju celšanā. Gan Eiropas Centrālā banka, gan Federālo Rezervju sistēma, visticamāk, gan šogad, gan nākamajā gadā ieturēs pauzi un savu bāzes procentu likmi paturēs esošajā līmenī, tādējādi atbalstot ekonomikas izaugsmi. Turklāt eirozonā tiks ieviesti papildu pasākumi, lai atbalstītu kreditēšanu banku sektorā.

Investīciju kāpums un noturīgs mājsaimniecību patēriņš balsta Latvijas ekonomiku

Laikā, kad pasaules ekonomika sāk buksēt, Latvijas ekonomika uzrāda straujāko izaugsmi pēdējo septiņu gadu laikā. Tā pērn bija būtiski straujāka nekā eirozonā vidēji un apsteidza arī pārējo Baltijas valstu izaugsmes tempus.

Ekonomikas izaugsme bija vērojama gandrīz visās nozarēs, izņemot finanšu sektoru un elektroenerģijas ražošanu. Trīs lielākās nozares ekonomikā – apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, transports un uzglabāšana, jau pērn piedzīvoja nelielu izaugsmes sabremzēšanos. Tomēr to visu vairāk nekā kompensēja būtiski straujāka izaugsme būvniecībā un informācijas un komunikāciju nozarē. Spēcīgs iekšējais pieprasījums, it īpaši investīciju aktivitāte, bija ekonomikas izaugsmes dzinulis.

Turpretī eksports uzrādīja vājāku sniegumu. Līdz šim gan lielāku lomu eksporta bremzēšanās stāstā spēlēja pērnā gada sausā vasara, kas atbildīga par graudu un rapša eksporta kritumu, un vājāks mehānismu, iekārtu un dzērienu reeksports nekā ārējā pieprasījuma apstākļu pasliktināšanās. Eirozonas lielāko valstu nedienas Latviju līdz šim skāra salīdzinoši nedaudz, jo tās eksports koncentrējas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kā arī Krievijā, kur izaugsme ir bijusi noturīgāka. Lai gan atvērtība augoša protekcionisma laikmetā ir trūkums, Latvijai palīdz tas, ka tās eksports ir salīdzinoši diversificēts gan valstu, gan arī preču grupu ziņā. Liels pluss ir arī tas, ka kopējā ekonomikas izaugsme šobrīd ir daudz līdzsvarotāka nekā tā bija, piemēram, 2006.-2008. gadā.

Lai gan Latvijas IKP izaugsme arī šogad būs diezgan laba, tā palēnināsies no pērnā gada augstumiem. Sagaidām, ka šogad ekonomika augs par 3,3%, bet nākamajā gadā tās izaugsme sabremzēsies līdz 2,5%.

Izaugsmi ierobežos vājāks ārējais pieprasījums, vēsturiski augstā ražošanas jaudu noslodze, augošais darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, kas šogad kļūs redzamāki. Šie faktori kopā ar krietni lēnāku Eiropas Savienības fondu investīciju kāpumu atspoguļosies daudz mērenākā būvniecības un investīciju pieaugumā, kas bija spēcīgs impulss pērnā gada izaugsmei. Eksporta pasūtījumu kāpums ir apstājies augstā līmeni, kas liecina par to, ka eksportā cerēt uz būtiski labāku sniegumu šogad īsti nevaram. Lai gan, ja šī vasara būs kaut nedaudz labvēlīgāka lauksaimniekiem, varam cerēt uz eksporta snieguma uzlabošanas gada otrajā pusē. Par izaugsmes galveno vilcējspēku kļūs mājsaimniecību patēriņš, ko veicinās salīdzinoši labais mājsaimniecību noskaņojums un pirktspējas uzlabošanās, bet arī tas augs lēnāk.

Kā ziņots iepriekš, bezdarba līmenis jau ir zemākais pēdējo 10 gadu laikā, un tas turpinās samazināties no 7,4% pērn līdz 6,7% šogad. Darbaspēka trūkums veicinās vidējās bruto algas pieaugumu, kas gan šogad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, augs nedaudz lēnāk, proti, par 7% (8,4% 2018.gadā). Ņemot vērā, ka inflācija saglabāsies iepriekšējā gada līmenī (2,5%), pirktspējas uzlabošanās būs tikai mazliet lēnāka nekā pērn. Algu izaugsme nedaudz apsteidz produktivitātes kāpumu, radot riskus uzņēmumu pelnītspējai un konkurētspējai.

Nodarbināto skaita kāpums ir sācis lēnām stāties. To arvien vairāk ierobežos jau augstais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis un sarūkošais iedzīvotāju skaits. Neliels cerību stariņš ir migrācijas bilances uzlabošanās, kas gan joprojām ir negatīva. Tomēr kopumā demogrāfijas tendences un prognozes ir diezgan neiepriecinošas. Ja iedzīvotāju skaita kritumu nespēs kompensēt straujāks produktivitātes kāpums un investīcijas, tad nākotnes izaugsmes potenciāls pasliktināsies.

 

Autore ir Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja

 

Komentāri (3)

Jānis Grīnbergs 26.07.2019. 07.35

Tas viss ir lieks un nevajadzīgs! Nevajag domāt vergu kategorijās. Latvijai nav vajadzīgas ne ārzemju bankas,ne ārzemju investori. Vienkārši ir jāsāk pašiem Latvijas pilsoņiem strādāt ,Latvijas labā,bet ne gausties un domāt,ka tēvocis Sems visu laiku baros un labumi caur investoriem paši no debesīm kritīs. Paanalizējiet,kas tiek mācīts Latvijas augstskolās un jums būs skaidra Latvijas nākotne.

0
0
Atbildēt

0

Jānis Grīnbergs 26.07.2019. 07.27

Tam visam nav nekāda sakara ar Latviju! Latvijai vispār nav nekādas ekonomikas,tā dzīvo uz aizņemtā Pasules bankas kredīta rēķina plus no apgrozības nodokļa,kuru dāsni maksā no Latvijas izbraukušie,ārzemēs strādāt, pilsoņi. Tie uzturot savas ģimenes,savu naudiņu atstāj pamatā Latvijā. Latvijai ir pārāk liels skaits darba devēju un dažādu iedalītāju un citādu daboņu,kas faktiski strādāt negrib,bet pelnīt uz citu rēķina naski.

0
0
Atbildēt

0

ak 12.04.2019. 22.58

“…iedzīvotāju skaita kritumu nespēs kompensēt straujāks produktivitātes kāpums un investīcijas…” Nespēs gan, jo tas ir noslēgts gredzens, ko Latvijā ar pašu spēkiem nav iespējams pārraut. Savkārt, Latvija nav pievilcīga nekādā vīzē, lai šeit gāztos iekšā nevis ar pliku naudu, bet ar ražošanas līdzekļiem augsti attīstītu tehnoloģiju (ražotņu) veidā un attiecīgu kvalificētu darbaspēku, kurš šos gudros dzelžus spētu kustināt, un izejvielām. Vienīgais pluss – Latvijā nav cunami, zemestrīces, vulkānu izvirdumu, kas visus tehnoloģiskos dārgumus varētu iznīcināt, bet blakus ir lācis ar lieliem nagiem. Tā kā kūļāsimies vien tāpat uz priekšu ar spīļarklu un klibu kleperi. Tilts starp Austrumiem un Rietumiem arī uz nenoteiktu laiku nobrucis. Efektīvi piedalīties sauszemes transporta maģistrāles būvē (būdami vidējā Baltijas valsts) apkārt Baltijas jūrai arī mēs klibi velkamies. Un sadarbība ārpus šī megaprojekta mums galīgi nekāda.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu