Nauda no gaisa • IR.lv

Nauda no gaisa

Climeworks līdzdibinātāji Kristofs Gebalds (pa kreisi) un Jans Vircbahers pie gaisa pārtveršanas rotoriem uz rūpnīcas jumta Hinvilas ciemā Šveicē. Foto — The New York Times
Džons Gertners

Neliela Šveices kompānija ir pārliecināta, ka spēs palīdzēt apturēt klimata izmaiņas, izsūcot no atmosfēras siltumnīcas efektu izraisošo oglekļa dioksīdu jeb ogļskābo gāzi

Pirms vairāk nekā 100 gadiem Lūdvigshāfenē vācu zinātnieks Kārlis Bošs izveidoja inženieru komandu, lai liktu lietā jaunu tehnoloģiju ķīmijā. Gadu pirms tam to bija atklājis cits vācu zinātnieks Fricis Hābers — viņš atrada veidu, kā no gaisa izvilkt slāpekli (N) un, sajaucot to ar ūdeņradi (H), nelielā daudzumā saražot amonjaku (NH₃). Tomēr Hābera piedāvātā metode bija sarežģīta, jo tai nepieciešama ļoti augsta temperatūra un augsts gaisa spiediens. Bošs no savas puses vēlējās atrast veidu Hābera atklājuma izmantošanai komerciāliem nolūkiem, tā teikt — sākt ienesīgu masveida ražošanu. Jebkuram ražotājam 1910. gada Eiropā tas bija liels izaicinājums, jo atbilstoša tehnoloģija vienkārši neeksistēja. 

Nākamo desmit gadu laikā Bošam un viņa komandai izdevās tikt galā ar daudziem tehnoloģiskiem un metalurģiskiem izaicinājumiem. Viņš pats tos uzskaitīja pateicības runā 1932. gadā, saņemot Nobela prēmiju ķīmijā. Balvu viņam piešķīra tieši par revolucionāro Hābera-Boša procesu, kā tas tobrīd jau bija nodēvēts. Boša risinājums deva iespēju sākt ražot amonjaku rūpnieciskos mērogos, tādā veidā apgādājot pasauli ar lētu un neizsīkstošu mākslīgo mēslojumu. Respektētais čehu un kanādiešu zinātnieks un vēsturnieks Vāclavs Smils (76) Hābera-Boša procesu nosaucis par «vissvarīgāko tehnoloģisko izgudrojumu 20. gadsimtā». Bošs lauza agrāko priekšstatu par to, kādas ir lauksaimniecības kultūru ražības robežas. Cilvēki viņu slavēja par «maizes iegūšanu no debesīm». Pēc atsevišķiem aprēķiniem, Boša atklājums nākamo 100 gadu laikā ir palīdzējis izdzīvot vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē.

Protams, viens no galvenajiem Boša mērķiem bija atrast jaunu un labi pelnošu produktu tirgum. Pieprasījums pēc mēslojuma bija liels, taču pirms tam tas lielākoties tika piegādāts ierobežotā daudzumā no attāliem nostūriem, piemēram, no nomaļās Peru salās savāktiem putnu izkārnījumiem vai Čīles tuksnesī izraktām slāpekļa nogulsnēm. 

Hābera-Boša metode bija lētāka un labāka, un tieši tādā veidā iekaroja tirgu. Gluži tāpat kā LED spuldzes pēdējās desmitgadēs izspiež fluorescentās spuldzes un kvēlspuldzes (kuras savulaik aizvietoja petrolejas lampas un vaska sveces).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu