Ekonomikas izaugsme ienesīs arvien vairāk naudas valsts budžetā, taču rindas pēc algu pielikumiem nesarūk. Ko darīt?
Kaut arī tik novēloti valsts budžets Saeimā iesniegts un stāsies spēkā pirmo reizi vēsturē, valdības darbs pie tā izveidošanas bija samērā raits. Partijas neriskēja sākt fundamentālas izmaiņas budžetā, kas daudzos radīja vilšanos par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. No šāda aspekta vērtējot, šis būs «nepiepildīto gaidu gads», kad labi izpaužas viens no lielākajiem Latvijas politikas izaicinājumiem — sākto darbu pārmantojamības trūkums. Vēl paies laiks, līdz ministri būs apzinājuši savas iespējas un sagatavos rīcības plānu. Tādēļ konkrētu priekšlikumu aprises redzēsim vasaras otrajā pusē, bet daudzu pasākumu īstenošana nebūs tūlītēja.
Korekcijas budžeta iespējās ir viesusi īstenotā nodokļu reforma, kas saņēmusi krietnu devu kritikas — pamatā neveiklās IIN uzskaites sistēmas dēļ. Mazāk uzmanības pievērsts UIN izmaiņām. Kaut arī tas ierobežo pašreizējo budžetu, tas sniegs efektīvu stimulu uzņēmumiem ilgtermiņā. Reformas mērogs izrādījās par plašu, lai to ieviestu bez jūtamiem trūkumiem. Taču tas ir solis uz priekšu, un jācer, ka turpmākie risinājumi būs izsvērtāki. Līdzšinējā pieredze gan liek būt piesardzīgam — pastāv risks, ka nepieciešamās izmaiņas noslīkst neizlēmībā, turklāt arī nākotnē nebūs viegli salāgot īstermiņa vajadzības ar ilgtermiņa interesēm.
Vērtējot budžeta izlietojumu, jārēķinās, ka pamatā tas paredz esošo valsts funkciju nodrošināšanas turpināšanu, koriģējot akcentus valsts politikā. Kas izceļams? Atzīstami, ka fokuss ir uz valsts iepirkumu centralizāciju un IKT jomas attīstību. Mērķis paredz centralizētas valsts pārvaldes IKT platformas izveidi. Šāda vienota datu sistēma uzlabos pakalpojumu kvalitāti, informācijas pieejamību valsts iestādēs un optimizēs datu ieguvi un apmaiņu starp iestādēm. Izceļams ir nolūks valsts rīcībā esošo informāciju izmantot uzņēmējdarbības vai analīzes mērķiem. Tas atslogos valsts pārvaldi, uzlabos caurskatāmību un arī veicinās digitalizācijas attīstību privātajā sektorā.
Pētot atšķirības starp Latvijas un ziemeļvalstu ekonomikām, nācās secināt, ka Latvija būtiski atpaliek sabiedrisko institūciju kvalitātē. To efektīvs darbs ir izšķirīgs ekonomikas un arī sabiedrības attīstībai. Tādēļ sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu finansiāla stiprināšana ir ļoti atbalstāma un jāturpina. Tas pats attiecas uz finanšu sistēmas sakārtošanu, paredzot papildu līdzekļus Moneyval rekomendāciju ieviešanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.