Kūrorts ar noslēpumu • IR.lv

Kūrorts ar noslēpumu

Dace Klāmane, Vidzemes novada rehabilitācijas centra Līgatne vadītāja. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Puķe

Rehabilitācijas centrs Līgatne Gaujas krastā vairākkārt varēja nogrimt parādu atvaros, tomēr spēja nostāties uz kājām. Regulāru peļņu tam dod arī padomjlaiku slepenais objekts Bunkurs

Pirmajā stāvā notiek procedūras, otrajā, trešajā ir viesnīca un medicīniskā rehabilitācija, ceturtais — gulošiem, īpaši aprūpējamiem pacientiem, bet piektais — Senioru mājai. Rehabilitācijas centra Līgatne vadītāja Dace Klāmane domās pārskata telpu izvietojumu padomjlaika ēkā. Jaunķemeros un Vaivaros līdzīga profila iestādēm papildu bonuss ir dabīgie minerālūdeņi. Bet kūrortam Līgatnes novada Skaļupēs, Gaujas līkumā, stāsts ir unikāls ne tikai Latvijas mērogā.

2000 m2 pazemē

Dace Klāmane ir vietējā. Tomēr tikai 2004. gadā, sākdama strādāt par lietvedi rehabilitācijas centrā, uzzināja, ko viņas bērnībā no visu acīm slēpis biezais meža masīvs starp Augšlīgatni un Lejas Līgatni. «Sākotnēji te tika celts bunkurs tā laika valstsvīru vajadzībām, lai viņiem atomkara gadījumā būtu, kur paslēpties. Vieta izvēlēta, jo tā atrodas ieplakā, nav redzama pārlidojumā no augšas. Lai noslēptu bunkuru, virsū uzcēla ēku, ko izmantoja kā sanatoriju,» viņa rezumē. Celtniecība risinājusies no 1972. līdz 1982. gadam. Darbinieki slepenajam objektam atlasīti, nopietni izvērtējot biogrāfijas, visiem bija jāparakstās par informācijas neizpaušanu. «4. pārvaldes sanatorijas Rīgas Jūrmala filiāle Sanatorija Gauja,» nosaukumu atceras Daces kolēģe Ludmila Annuškāne, kas šeit strādā kopš pirmsākumiem, bijusi viesu administratore, bet tagad — klientu daļas vadītāja. Sanatorijas Rīgas Jūrmala vietā ir Baltic Beach Hotel.

Radniecīgās iestādes bija paredzētas Baltijas kara apgabala ģenerāļiem un padomju ministriem kopā ar ģimenēm. No «parastām» sanatorijām tā atšķīrās ar konkrētām amatpersonām iekārtotiem numuriem. 

«Tie paši cilvēki brauca, tikai uz Rīgas Jūrmalu — vasarā, no maija līdz septembrim, bet pie mums — ziemā. Slēpoja, pastaigājās. Numuriņi vienmēr bija gatavi,» stāsta Ludmila Annuškāne. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu