Ātro kredītu biznesa regulēšanai ir nepieciešami uzlabojumi, taču problēmas sakne jāmeklē daudz dziļāk, pēc nule pabeigta pētījuma secina ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs
Ar Andri Šuvajevu tiekamies Blaumaņa ielas kafejnīcā Innocent. Vieta izvēlēta nejauši, bet nosaukums pēc sarunas sāk šķist visai atbilstošs, jo tulkojumā no angļu valodas nozīmē ‘nevainīgs’. Tieši to Andris Šuvajavs cenšas parādīt savā jaunākajā pētījumā — pieprasījums pēc ātrajiem kredītiem ir nabadzības simptoms, nevis izlaidības un vieglprātības sekas. Proti, parādos nonākušo kredītu ņemt spieduši negodīgi ekonomiskie apstākļi.
Andris nesen pabeidzis pētījumu par cilvēku attiecībām ar parādiem Latvijā, galvenie secinājumi apkopoti rakstā, kas iesniegts Čikāgas izdevniecībā Haymarket, lai kļūtu par grāmatas The Debt Predicament nodaļu. 27 gadus vecais pētnieks ir studējis Glāzgovā un Oksfordā, šobrīd strādā LU Sociālo zinātņu fakultātē. Pētījumā viņš intervējis cilvēkus, kuri nonākuši parādsaistībās, aizņemoties ātros kredītus.
Ātro kredītu tēma atkal kļūst aktuāla — lai gan rudenī iepriekšējā Saeima sava darba noslēgumā pieņēma likuma grozījumus, kuru mērķis bija aizsargāt ātro un patēriņa kredītu ņēmējus, jaunās Saeimas deputāti jau februārī paziņoja, ka vēlas mainīt ieviestos reklamēšanās ierobežojumus. Nozares pārstāvji sašutumā bija brīdinājuši, ka varētu pat pārtraukt darbu Latvijā, ja likumu nemainīs. Šuvajeva pētījums šajā diskusijā palīdz atcerēties būtisko — cilvēkus un viņu iemeslu aizņemties.
«Mani jau ilgstoši interesē parādu tēma,» saka Andris. Pirmie ideju aizmetņi radušies, kad saistībā ar pasaules ekonomikas krīzi Eiropā uzmanības centrā nonāca Grieķijas valsts parāds, bet Latvijā sāka skaļāk runāt par ātro kredītu postu — pētnieks atsaucas uz Re:Baltica un citu mediju pētījumiem par kredītu ņēmējiem un parādu sekām. Šuvajevs nosauc vispopulārāko mītu, kas sabiedrībā radies par ātro kredītu ņēmējiem, — ka cilvēki naudu aizņemas, jo viņiem pietrūkst finanšu pratības. Kā slikto piemēru stereotipu spēcināšanā viņš min Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2017. gada pētījumu Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. «Man tas likās šokējoši nekompetents un aizspriedumains,» Šuvajevs kritizē gan pētījuma akadēmiskās nepilnības, gan kļūdas spriedumos. Tā autoru izpratnē «Latvijas iedzīvotāji ir atpalikuši neandertālieši, kuri nekad nav redzējuši naudu un kuru ierobežotā spriestspēja liek pieņemt lēmumus, atrodoties emociju varā», pērn Andris rakstīja portālā Satori. Tādēļ viņš savā pētījumā nolēmis nekoncentrēties uz vispārinājumiem un statistiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.