Kamēr Lielbritānija turpina izmisīgi mocīties uz Brexit sliekšņa, bet ASV prezidents Tramps laimīgi paglābies no impīčmenta draudiem pēc īpašā prokurora izmeklēšanas pabeigšanas, Latvijā spriedze kāpj seriālā Nila neprāta cena.
Kad lasīsit šo žurnāla numuru, būs jau apritējis likumā noteiktais termiņš, kurā Rīgas mēram Ušakovam jāsniedz atbildes uz ministra Pūces uzskaitītajiem nopietnajiem pārmetumiem. Tādu ir pavisam 12 — sākot ar informācijas nesniegšanu, turpinot ar desmitiem miljonu eiro domes mantas «pazaudēšanu» nepareizos grāmatvedības reģistros un beidzot ar vairākus gadus iekavēto dalītās atkritumu šķirošanas ieviešanu Rīgā.
Skaidrs, ka desmit gadus ilgusī Ušakova ēra Rīgā tuvojas beigām, jautājums tikai — kādām tieši?
Ministram ir tiesības atstādināt pašvaldības vadītāju, ja viņš nepilda likumos noteiktos pienākumus, un pašlaik Ušakovam ir reāls risks ieiet vēsturē kā pirmajam galvaspilsētas mēram, kurš šādi zaudējis amatu. Taču mēs visi zinām, ka viņš pats jau gatavs mēra krēslu pamest un tuvākajos mēnešos pārcelties uz Eiroparlamentu, ja saņems mandātu no vēlētājiem. Tad kāpēc Pūce gatavs atlaist bēgošu mēru? Interesantākais tātad ir jautājums — kāds būs Pūces un Ušakova saķeršanās politiskais iznākums? Vai šī ir «vinnē visi» sacensība, kurā katrs kļūst par lielāku varoni tikai savu atbalstītāju acīs, vai «zaudē visi» variants, kas cels cinisma līmeni politikā, kur reālu atbildību aizstāj saukļi? Un galvenais — kas Rīgas domē un tālāk pilsētnieku dzīvē reāli mainīsies pēc Nila ēras beigām? Man pagaidām nav skaidras atbildes, jāgaida seriāla turpinājums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.