Internetā nav publicētas 109 iespējamo VDK aģentu kartītes • IR.lv

Internetā nav publicētas 109 iespējamo VDK aģentu kartītes

Daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem "čekas maisiem" publiskota interneta vietnē "kgb.arhivi.lv". Foto: Paula Čurkste, LETA

Vēl aizvien nav publicētas 109 iespējamo VDK aģentu kartītes, kuras atrodamas noslepenotajā VDK aģentu uzskaites papildu kartotēkā. Pie tāda secinājuma nonācis Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) pēc visu trīs kartotēku, kuras savstarpēji pārklājas, salīdzināšanas. Par to piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Mēs pieļāvām, ka varētu būt atsevišķi, varbūt pārdesmit cilvēku vārdi. Tas, ka tas cipars bija tik liels – pāri simtam, mums pašiem arī bija pārsteigums,” raidījumam neslēpa LNA vecākais eksperts, vēsturnieks Gints Zelmanis.

Nepublicētajā karotēkā ir atrodami aģenti, kas vervēti 1970., 1980. gados. Vizuāli kartītes ir līdzīgas jau publicētajām – ar aģenta vārdu, segvārdu un vervētāja vārdu. Tomēr atšķiras kartīšu otra puse, kurā ir arī informācija, kā nodrošināt sakarus ar aģentu, piemēram, uzrādot VDK darbinieka apliecību vai pat nosaucot īpašu kodvārdu. Arhīvs neatklāj, vai nepublicētajās kartītēs ir atrodami arī sabiedrībā plaši zināmu cilvēku vārdi.

Arhīvs joprojām uzskata, ka saskaņā ar likumu šajā trešajā kartrotēkā esošās – kopumā 447 kartītes – nav tiesīgs publicēt. Steigā situāciju labot, jau nākamnedēļ nākot klajā ar likuma grozījumu projektu, gatavojas Saeimā. “Mēs negribam tērēt laiku, lai noskaidrotu, kurš labāk izprot likumā rakstīto, mēs vienkārši papildināsim likumu ar trešās kartotēkas nosaukumu un tad būs nepārprotami skaidrs, ka informācija jāpublicē,” skaidroja Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV).

Saeimā turpina uzsvērt, ka par šādu kartotēku neko nav zinājuši, jo par to nav saņēmuši informāciju, piemēram, no nu jau likvidētās VDK dokumentu izpētes komisijas locekļiem. Tomēr tieši pateicoties pēdējās darbam, pētot VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietas, atklājās, ka visas kartītes nav publicētas. “Pētnieki būtu pēdējie, kuriem būtu jāpārmet, jo mēs tieši esam tie, kas paši pēc savas iniciatīvas salīdzināja un teica, ka ir problēma. Konkrētais piemērs tikai pierāda to, ka bez arhīva un bez likumdevēja gribas jābūt vēl kādam, kas tur roku uz pulsa,” norādīja Publiskās atmiņas centra padomes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns piekrīt, ka patlaban sabiedrības ticība, ka tā tik tiešām redzēs visas valsts rīcībā esošās kartītes, ir iedragāta. “Diemžēl ir nesmuki sanācis, jo tās ziņas atšķiras un kaut kāda daļa kaut kur ir atstāta. Tas mazina uzticamību, bet es domāju, ka šobrīd mums nebūtu jāuztraucas, jo vēl priekšā ir citi dokumenti,” sacīja Stukāns.

Eksperti sola sekot līdzi tam, lai arī starp VDK dokumentiem, kuri arhīvam jāpublicē maijā, neatklātos tādi, kas paliek sabiedrības acīm slēpti.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu