Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem datu ekonomika 2020.gadā veidos ap 4% no iekšzemes kopprodukta. No pašvaldības vadītāja skatpunkta tas nozīmē milzīgas iespējas izaugsmei, bet vienlaikus arī tikpat lielu atbildību nodrošināt datu pieejamību, vidi un sabiedrības prasmes datu kopas izmantot.
Pašvaldības un valsts iestādes skrupulozi uzkrāj visdažādākos datus izglītībā, sociālajā un veselības aprūpē, grāmatvedībā, būvvaldē, attīstības jomā un tā joprojām, kas teorētiski varētu būt noderīgi. Diemžēl mana kā pašvaldības vadītāja pieredze liecina, ka mēs ieguldām milzīgu darbu datu savākšanā un uzkrāšanā, bet to izmantošanas iespējas ir niecīgas – dati reti ir analizējamā un apstrādājamā formātā, tie nav pieejami sabiedrībai, un arī kolēģi īsti nesaprot, ko ar tiem iesākt un kādu informatīvo vērtību tie glabā.
Ir jāatzīst, ka šobrīd mēs kā sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi esam nedaudz apjukuši datu pārbagātībā.
Teorētiski saprotam datu vērtību, bet faktiski īsti nezinām, kā tos izmantot – jo dati ir tikai izejmateriāls, īstā vērtība ir tajā, ko mēs varam iegūt, datus skatot dažādos griezumos, protams, ievērojot visus datus drošības aspektus.
Tāpēc Cēsu novadā esam sākuši diskusiju par atvērto datu stratēģijas izveidi. Mūsu mērķis ir pašvaldības rīcībā esošos datus “izvilkt no atvilktnes”, lai ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs, nevalstiskā organizācija varētu ar šiem datiem strādāt, tos analizēt dažādos šķērsgriezumos un balstīt savus lēmumus un izvēli patiesā un plašā informācijā.
Esmu pārliecināts, ka datu pieejamība un prasme tos analizēt dažādos šķērsgriezumos paver pilnīgi jaunus apvāršņus.
Tas vairo atklātību sabiedrības pārvaldībā, atbalsta biznesa attīstību – labākus lēmumus par cilvēku pārvietošanos, pakalpojumu migrāciju, tūristu piesaisti, labāko vietu veikalam vai medicīnas iestādei, jaunam mājoklim un daudz ko citu. Pasaules prakse rāda, ka ar brīvu pieeju datiem privātais bizness bieži vien nāk ar saviem risinājumiem datu analīzes un izmantošanas jomā, piemēram, Londonā ir radīts datu analīzes rīks, kas apkopo, kādas prasmes un iemaņas būs nepieciešamas nākotnē un kādas interešu izglītības iespējas pastāv Londonā. Lietojot šo risinājumu, cilvēks var atrast visērtāko un praktiskāko risinājumu savu prasmju pilnveidošanai nākotnes vajadzībām.
Lai spertu soli no skaistās teorijas grūtajā praksē, Cēsīs esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Datu skolu, kas ir daļa no starptautiska tīkla sabiedrības datu pratības veicināšanai. Vēlamies kļūt par piemēru citām Latvijas pilsētām un novadiem datu pieejamībā un izmantošanā tā, lai radītu reālu ekonomisko efektu. Kopā ar Datu skolu iniciatīvu sabiedrības digitālās identitātes stiprināšanai “Valsts #196” un citiem partneriem aicinām Cēsu novada iedzīvotājus un uzņēmējus ieteikt idejas un priekšlikumus par to, kādas datu kopas būtu nepieciešamas un kāds atbalsts vajadzīgs, lai no datiem iegūtu izmantojamu informāciju.
Savukārt 21.martā konferencē “Es. Identitāte. Dati” Cēsīs ikviens ir aicināts izkāpt no komforta zonas un aizdomāties, kā attīstīt savu digitālo identitāti un iespējas datu laikmetā.
Latvija pēdējo gadu laikā ir būtiski pavirzījusies uz priekšu atvērto datu infrastruktūras un tiesiskā ietvara izveidē, tagad laiks valsts atvērto datu portālu piepildīt ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantojamu saturu un attīstīt prasmes datus pārvērst informācijā un pamatotos, gudros attīstības lēmumos.
Jānis Rozenbergs ir Cēsu novada domes priekšsēdētājs
Komentāri (13)
Jānis Lakijs 19.03.2019. 12.09
Ilustrācijā nepareizs citāts no Raiņa “Zelta zirga”
====
PIRMAIS KRAUKLIS:
Zinu gan, bet nesaprotu, kra!
Savs ir tas, kas ir priekš cita, kra!
Ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs,
Pastāvēs, kas pārvērtīsies, kra! kra!
https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=211#2473028/I:41#/B:41
===
IR redaktori sen nav skolā gājuši? Bet varbūt viņi ar šo foto ironizē par raksta autoru?
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 19.03.2019. 12.22
kā blusu ķērājs – mainīsies un pārvērtīsies nu gan nebūtu nekāda mīkla – lūk dati un fakti v – lūk – to paskaidro, ja tik veiksl esi
1
Jānis Lakijs > Drosma 19.03.2019. 13.43
kra! kra!
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 19.03.2019. 13.50
nu nopietni – kra kra –
vai nebūtu jāraksta saprotamāk – dati tā un dati šitā –
sabiedriskais labums šitā un tā
un galu galā – tad kā?
1
Jānis Lakijs > Drosma 19.03.2019. 16.47
Ej un skaties
https://data.gov.lv/lv
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 20.03.2019. 11.08
apžēlojies, vai tad par to es rakstu –
0
Jānis Lakijs 19.03.2019. 14.02
LTV “Panorāmas” studija izmantota Kremļa kanāla “Russia Today” vajadzībām
Tendenciozi veidoto interviju, kuras pamatmērķis bija kritizēt Latvijas ārpolitiku, NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Latvijas attieksmi pret etniskajām minoritātēm, bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns Kremļa kontrolētajam propagandas TV kanālam “Russia Today” sniedzis no Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta studijas.
Vienlaikus LTV uzsver, ka ne LTV valde, ne LTV Ziņu dienesta vadība par LTV telpu un tehnikas izmantošanu šādiem mērķiem neko nezināja. “Diemžēl Jāņa Jurkāna intervija tiešām ir notikusi LTV studijā. Ne LTV vadība, ne LTV Ziņu dienesta vadība par šo situāciju informēta nebija,” atbildē uz LNT jautājumiem norāda LTV komunikācijas speciāliste Krista Luīze Priedīte.
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/ltv-panoramas-studija-izmantota-kremla-kanala-russia-today-vajadzibam/?utm_source=twitter&utm_medium=link&utm_campaign=social
===
Latvija kā Krievijas protektorāts Eiropas Savienībā – visā savā krāšņumā.
3
Sskaisle > Jānis Lakijs 19.03.2019. 14.30
nu uz tā fona, ka Rīga jau kā saka ir kremļa pilnīgā kontrolē, ka kremļa investori ir jau nopirkuši un kontrolē visu, ko te vēl varēja kontrolēt – kaut vai to kādu tur ēku pie lidostas
tad jurkāna nodevības akts – oranizēts ar sabiedriskās tv palīdzību ( kā var nezināt, kas
notiek pašu mājā? – lai nemelo) ir tikai tāds dziļi simbolisks notikums
kāpēc lai jurkāns nepapelnītos ja visi labi pelna ar Latvijas tirgošanu Krievijai?
paskaties kā feisbukā ozola reizniece – tāda labā māte – ar katru parunās, katram galviņu paglaudīs un pažēlos – tas nekas , ka pirms tam amatā esot apķēzīja un par parādniekiem valstij visu Latviju pataisīja
tā kā mieru un siltas apakašbikses ….
0
Sskaisle > Jānis Lakijs 19.03.2019. 14.34
nu , Jāni! – vai mūsējie šito nezināja?
nu ko tu … – tagad te šausminās tēlo – ak un vai – nu vismaz uz teātri biļetes nav jāpērk – kā saka – tik lasi un skaties …. ir joki, ir drāma ir traģēdija – trīs vienā
Aptuveni miljonu eiro gadā “Rīgas satiksme” pēdējos gados ir maksājusi parādu piedziņas uzņēmumam “Conventus”. Šī konsultanta darba efektivitāti tagad “Rīgas satiksmei” ierosinājusi izvērtēt auditorkompānija “Ernst&Young”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tomēr gan parādu piedzinējs, gan “Rīgas satiksme” apgalvo, ka izmaksas esot adekvātas. Izrādās – “Rīgas satiksme” līdz šim pati nav varējusi piekļūt CSDD datubāzei un noskaidrot par stāvvietu nesamaksājušo auto īpašniekus, kuriem sūtīt draudu vēstules.
0
QAnon > Jānis Lakijs 19.03.2019. 17.38
Kāds tur brīnums, ja pilnīgi atklāti Latvijas ienaidnieki: Jurkāns un Kreituse, ir pastāvīgi viesi LR1 “Krustpunktā”, kur ne reizi neesmu dzirdējis Latvijas patriotus: Grantiņu, Šiškinu, vai mūsu speciālo dienestu FSBešņiku nogalināto Uldi Freimani?
0
Sskaisle 19.03.2019. 14.02
cits fenomens – Latvija russificējas
Katru reizi kā lasu par Rīgas izlaupīšanu vai ceļu uz Latvijas russificēšanu – iedomājos par Velbeka- Hermaņa Pakļaušanos – tas ir par mums – par labprātīgu nacionālo pašiznīcināšanos
https://www.la.lv/latvijas-pilsoniba-uznemtas-89-personas
Valdība šodien atbalstīja 89 personu, tajā skaitā piecu nepilngadīgo uzņemšanu Latvijas pilsonībā.
No 84 pilsonības pretendentiem 76% ir krievi, 10% ukraiņi, 4% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
0