Elīnas trauslajam stāvam un klusinātajai balsij piestāv iekšupvērstā japāņu kultūra. Pirms pieciem gadiem, sākot mācīties Rīgas Kultūru vidusskolā, meitene izvēlējās apgūt spāņu un japāņu valodu. Par ilgstošu aizraušanos kļuva otrā. Sākumā pat ne Austrumu valsts fascinējošās kultūras, bet pašas valodas skaistuma dēļ. Gadu gaitā interese tikai pieauga, un, beidzot vidusskolu, Elīna izvēlējās Āzijas studijas Latvijas Universitātē. Šobrīd viņa studē otrajā kursā, cer iegūt Japānas valdības stipendiju mācībām Japānā un arī savu profesionālo nākotni saista ar japāņu valodas lietošanu.
Pirmo ceļojumu uz Japānu Elīna saņēma balvā par piedalīšanos mācību konkursā, vēl esot vidusskolā. Un arī par uzvaru XVIII Latvijas japāņu valodas runas konkursā viņa saņēmusi ceļazīmi uz Japānu. Šajā ceļojumā viņa gribētu vairāk iepazīt dabu, kāpt kalnos un lietot dzīvē valodas zināšanas. Taču iespēja aizbraukt uz Japānu nebija iemesls, kāpēc Elīna piedalījās šajā konkursā. Dalība tajā var vairot viņas izredzes iegūt Japānas valdības stipendiju studijām. Turklāt to, ka viņa runās par ātrās modes un masu produkcijas ētiskajām problēmām, kas Elīnu ļoti interesē, viņa bija nosapņojusi vēl pirms pieteikšanās konkursam.
Lai gan konkursā piedalījās arī puisis, kurš Japānā nodzīvojis gadu un brīvāk spēja sarunāties, tieši Elīnas stāstījums saņēma visaugstāko novērtējumu. Pēc uzstāšanās pat Japānas vēstnieks bija pienācis aprunāties ar Elīnu par viņas izvēlēto tēmu. «Japānā ētiskā iepirkšanās cilvēkiem ir svarīga, un man bija prieks, ka varēju padot šo ziņu tālāk.»
Jau vidusskolā Elīna aizrautīgi mācījās japāņu valodu gan stundās, gan pati meklēja informāciju un papildu iespējas. Reiz pat ģimenes viesībās vidusskolniece izvēlējās kopējo jautrību nomainīt pret trenēšanos hieroglifu rakstībā blakusistabā. «Japāņu valodas gramatika nav tik ļoti grūti apgūstama, vissarežģītākais ir tieši hieroglifi — ķīniešu rakstzīmes,» stāsta Elīna. Japāņu valodā tiek izmantoti ne tikai vairāk nekā divtūkstoš hieroglifu, kuriem turklāt iespējami vairāki lasījumi, bet arī divu veidu alfabēti — hiragana un katakana. Viens savulaik radies palīgvārdu atveidošanai, otrs — hieroglifu transkripcijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.