Pedagogi draud streikot, ja nesaņems algas pielikumu. Valdība sola naudu tikai komplektā ar skolu reformu. Pērn pašvaldības jau reorganizēja 63 skolas, taču eksperts vērtē — tā ir butaforija, jo skolotāju skaits īsti nesamazinās
Dusmīga, ka valdība nepilda solījumu celt pedagogu algas, Apes vidusskolas skolotāja Alda Liepiņa atbalsta arodbiedrības rīkotos protestus. «Ja mēs darbā ar skolēniem nepildītu solījumus, mūs atlaistu,» saka Liepiņa. Pērnā gada sākumā valdība apstiprināja grafiku, kas paredz pakāpeniski līdz 2022. gadam celt skolotāju algas, bet šā gada budžetā tam nav atvēlēti vajadzīgie 9,3 miljoni eiro. Tāpēc pedagogu arodbiedrība sauc uz piketu pie Saeimas 20. martā un draud ar streiku tieši eksāmenu laikā maijā vai jūnijā, datums vēl nav zināms. Taču valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) atgādina — apņemšanās celt algas paredzēja, ka naudu šim mērķim solidāri gādās ne tikai valdība, bet arī pašvaldības, reorganizējot mazās un ekonomiski neizdevīgās skolas. Kāpēc šo plānu īstenošana klibo?
Nepildītais solījums
«Lai kā man veicās darbs, tik pieticīga neesmu, lai strādātu par skolotāju,» saka Ziedīte Aigare, kura 28 gadus strādāja skolā, bet pirms četriem gadiem zemās samaksas dēļ to atstāja. Tagad viņa vada divas lauku saimniecības un arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darbu Alūksnes un Apes novadā. Pēc Apes vidusskolas skolotājas Aldas Liepiņas vārdiem, «skolotājs vairs nav cienījama profesija, mums paklausīgi jāstrādā pēc visiem likumiem, pretī nesaņemot neko». Ar «neko» skolotāja domā šogad paredzēto algas pieaugumu. Arodbiedrība uzsver, ka to paredz Izglītības likuma prasība ievērot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tādu pagājušā gada janvārī apstiprināja Māra Kučinska (ZZS) valdība. Pirms vēlēšanām grafika īstenošanai spēra pirmo soli — valsts budžetā atvēlēja 6,7 miljonus eiro, lai zemāko mēneša algu par vienu slodzi skolotājiem paaugstinātu no 680 līdz 710 eiro. No šī gada septembra to vajadzētu pacelt līdz 750 eiro un tālāk turpināt kāpumu, lai 2022. gadā zemākā alga būtu jau 900 eiro.
Taču, jau lemjot par algu palielināšanas grafiku, valdībā tika norādīts, ka plāns ir indikatīvs un par reālo algu palielināšanu katru gadu valdība lemj atsevišķi. Turklāt nauda algu palielināšanai jāmeklē ne tikai valsts budžetā, bet arī pašvaldībās. «Resursi samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu,» teikts MK noteikumos. Precīza proporcija starp valdības un pašvaldību ieguldījumu nav fiksēta, bet ir uzsvērts, ka jāievēro «solidaritātes un paritātes» principi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.