Igaunijas politikā dažas līdzības ar Latviju un vairākas zīmīgas atšķirības
Vēsā, ziemeļnieciskā mierā svētdien Igaunijā notika parlamenta vēlēšanas. Bez šokējošiem pavērsieniem, par kaimiņzemes politisko kursu nebūs jāsatraucas, un pat sabiedriskās domas pētniekiem nevajadzēs sevišķi taisnoties — rezultāti izrādījās visai tuvi pēdējo nedēļu aptaujās prognozētajiem.
Tas gan nenozīmē, ka šīs vēlēšanas nedotu arī mums vielu pārdomām. Tik daudzās lietās patīk mums sevi salīdzināt ar igauņiem, un arī no šī balsojuma varam izvilināt dažādus interesantus secinājumus.
Galvenā līdzība? Mūžīgiem opozicionāriem nonākšana pie varas neatmaksājas. Igaunijā Centra partija saņēma rokās valdības grožus 2016. gada nogalē nedaudz līdzīgā veidā, kā ZZS Latvijā tā paša gada sākumā pēc ilgstošās «varas partijas» premjera nomaiņas. Latvijā tika nobīdīta pie malas Vienotība, Igaunijā — atstāta opozīcijā jau 11 gadus valdību vadošā Reformu partija.
Paralēles starp Centra partiju un ZZS nav pilnīgi precīzas — Centra partijas balstīšanās uz krieviski runājošo elektorātu to padara līdzīgāku Latvijas Saskaņai, tomēr abas vieno spēja ilgstoši izvairīties no atbildības par smagākajiem valdības lēmumiem. Nākušas pie varas, abas partijas centās pēc iespējas pasniegt sevi kā dāsnas valsts naudas dalītājas — paaugstināja minimālo algu, pastiprināja progresivitāti iedzīvotāju ienākumu nodokļu sistēmā, paaugstināja finansējumu medicīnai, palielināja skolotāju algas un vecāku pabalstus…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.