Punktiņš Eiropas kartē • IR.lv

Punktiņš Eiropas kartē

Foto — Inga Vīņaude
Marija Leskavniece

Pusgadu ceļojot ar busiņu pa Eiropu, Madara un Emīls Senkani mācījās gan runāt bez apstājas, lai atbaidītu lāčus Slovākijas mežos, gan, līdzās esot, paklusēt

Laimei nevajag daudz. Dzīve notiek šobrīd. Un sapņus var piepildīt. «Vairākkārt, runājot savā starpā vai ar citiem, pārtraucam sevi ar «ai, tik banāli skan!». Bet laikam jau retā dzīves patiesība izceļas ar oriģinalitāti,» Madara raksta Senkanu ceļojuma blogā Teuntur.lv. Pusgadu ilgais ceļojums ļāva viņiem šīs šķietami vienkāršās patiesības izdzīvot. Vienīgais, ar ko atšķiras abstrakts, tālā nākotnē īstenojams sapnis no konkrēta un piepildāma mērķa, ir lēmums darīt. Viņi nebija pārliecināti mototūristi. Bet kādā nejaušā sarunā pirms diviem gadiem konstatēja, ka neatkarīgi viens no otra auklējuši sapnīti par došanos garākā ceļā ar busiņu. «Mēs esam māju cilvēki. Tāpēc ceļojām ar visu māju,» smejas Madara.

Pēc lēmuma pieņemšanas visi resursi tika virzīti ceļojumam — no dzīvokļa centrā pāris pārcēlās pie Madaras vecākiem Rīgas nomalē, uzņēmās pēc iespējas vairāk papildu darbu, lai varētu nopelnīt. Un sapnis par garo ceļojumu ātri pieņēma konkrētas aprises. «Pa starpu vēl paspējām apprecēties,» viņi smaida. Un arī kāzu viesi deva savu ieguldījumu topošajā ceļojumā. Kad pie mājas jau stāvēja sarkanais Volkswagen busiņš, ko Emīls pašrocīgi bija pārbūvējis, bet Madara iekārtojusi smuku un mājīgu, bija skaidrs — ceļojums ir klāt.

Kad tiekamies, viņi ir tikko atgriezušies Latvijā. Aizbraukuši pagājušās vasaras svelmē, viņi ieripoja atpakaļ Rīgā janvāra salā, kurā vēl mēģina iedzīvoties. «Joprojām ļoti ātri paēdam un piedomājam pie tā, ka jāaiziet pačurāt, jo, iespējams, vēlāk tādas izdevības nebūs,» stāsta Madara. Jo pusgads ceļā jau nav atvaļinājums. «Tā ir mūsu dzīve. Paiet laiks, kamēr saproti, ka nekas nepāries un nekur nav jāpaspēj.»

Neskati pilsētu pēc cepures

Ceļojuma bilance — 18 valstis. Statistikas uzlabošanai ieskaitītas arī pavisam mazītiņās — Sanmarīno, Vatikāns un Monako, ko izdevās izstaigāt no viena gala līdz otram. Madara un Emīls apbrauca Eiropu gar krasta līniju, pārvietojoties uz dienvidrietumiem. Bez noteikta plāna. Palika ilgāk, kur patika. Un aši brauca prom no vietām, kas neuzrunāja. «Kaut gan mēs mācījāmies neskatīt pilsētu pēc cepures, dažreiz likās, ka negribas pat kāpt ārā no busiņa, bet, iespējams, turpat ap stūri ir kaut kas ļoti skaists,» stāsta Madara.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu