Par strēlniekiem rakstīts tik daudz — ko mēs vēl par viņiem nezinām? Viņu vārdus! Atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis veido sarakstu, kurā ieraksta ikvienu strēlnieku
Katrs kaut reizi ir pētījis melnbaltās bildes ar latviešu strēlniekiem. Tik daudz bravūrīgu puišu ar pakausī atstumtām cepurēm un vīru lielām plaukstām, par kuriem nezinām gandrīz neko! Kā viņus sauca, kuri atgriezās no kara mājās, vai redzēja bērnus izaugam? Nezinot to, simtgadīgās fotogrāfijas kļūst aizvien blāvākas un latviešu strēlnieku vēsture — tālāka. Taču ir tāda vietne Latviesustrelniekusaraksts.lv, kurā lasāmi strēlnieku vārdi un savāktas šādas tādas ziņas par katru no viņiem.
Ievadīju vecvecvectēva vārdu, un — tiešām! — Ginters Fricis Ernesta dēls, dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Par dalību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar IV šķiras Jura krustu. Par to vēstīja ģimenes leģenda, bet te, lūk, melns uz balta rakstīts! Tas bija brīdis, kad šķita — vecās fotogrāfijas atdzīvojas! Katrs var personīgi pietuvoties strēlnieku vēsturei.
Latviešu strēlnieku sarakstu ir veidojis Jānis Hartmanis (61), atvaļināts pulkvedis. Vīrs ar varenu augumu un zemu, tēvišķi mierīgu balsi. No aptuveni 50 tūkstošiem latviešu strēlnieku, kas cīnījās Pirmajā pasaules karā, viņš 33 422 ir identificējis vārdus un ielicis paša veidotajā vietnē. Tā ir vienīgā vieta, kur apkopoti un jebkuram pieejami dati par latviešu strēlniekiem.
Sākumā — vectēva stāsti
Tikšanos ar Jāni sarunājam pie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba bataljona Krustabaznīcas ielā. Drēgnajā rītā viņš iznāk pretī siltā, rūtainā jakā un adītu mici galvā. Formastērps vairs nav vajadzīgs, pirms gadiem astoņiem Jānis no dienesta atvaļinājās, taču joprojām strādā NBS komandiera birojā par vecāko ekspertu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.