Attiecību topogrāfija Alises Zariņas debijas filmā Blakus
Paradoksāla situācija: kino bieži tiek uzskatīts par refleksijas placdarmu, kur atspoguļojas autoru vērojumi par aktualitātēm — individuālām vai sabiedriskām. Taču neatkarīgās Latvijas kino visdāsnāk pārstāvēts atpakaļskats — vēsturisko drāmu žanrs. Šī iemesla dēļ Alises Zariņas debijas pilnmetrāžas filma Blakus iezīmē patīkamas pārmaiņas — stāsta galvenie varoņi ir mūsdienu divdesmitgadnieki vai trīsdesmitgadnieki ar ikdienišķām, taču nebūt ne mazsvarīgām rūpēm; viņi sastopas ar cilvēciski pazīstamām situācijām. Luīzes (Anta Aizupe) un Kaspara (Āris Matesovičs) attiecības dažādos veidos ietekmē un pārbauda gan abu darba meklējumi, gan (ne)spēja racionāli sarunāties un navigēt cauri attiecībām.
Režisore šo virāžu atainojumam ir izvēlējusies vietējam kinematogrāfam neierastu formu — ceļa filmas jeb road movie žanru; galveno varoņu attiecības tiek portretētas, sekojot līdzi Luīzes un Kaspara kopējiem Līgo svētku braucieniem vairāku gadu garumā. Ar bijību pret pašmāju kino mantojumu, jāpiebilst, ka road movie nav Latvijā jaunieviests žanrs, Atcerieties — divu jaunu cilvēku attiecības, mērojot kopēju ceļu, ir redzamas poētiskā dokumentālisma vecmeistara Ulda Brauna 1975. gada lentē Motociklu vasara.
Atgriežoties pie Alises Zariņas filmas — dažādām atsaucēm bagātie dialogi vislabāk varētu būt saprotami galveno varoņu vienaudžiem, taču autorei ir izdevies iestrādāt arī krietni pārlaicīgākus tematus, piemēram, jaunības vitalitāte un no tās izrietošs, nenoguris skats uz attiecībām un mīlestību. Tāpat simpātiska ir toņkārta, ko režisore ir piemeklējusi savam stāstam — tajā ir bezceremoniāls tiešums, atjautīga pašironija un nepretenciozitāte.
Par šodienu
Filma Blakus ir viens no nedaudzajiem kinovēstījumiem (līdzās, piemēram, dažiem Jura Kursieša un Aika Karapetjana darbiem), kas ar maksimālu autentismu un pietuvinājumu realitātei ataino konkrētu sabiedrības grupu (lai nelietotu neko neizsakošo jēdzienu «jaunieši», ko izmanto gan pusaudžu, gan trīsdesmitgadnieku apzīmēšanai). Tāpat filma ir viens no nedaudzajiem mūsdienu Latvijas kinodarbiem, kur galvenā varone ir sieviete. Viņa, pārmaiņas pēc, nav piedeva (piemēram, māte, sieva vai kopēja) kādam citam varonim.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.