Jaunā kinorežisore Alise Zariņa (32) uzņēmusi spēlfilmu par attiecībām un ir priecīga par «jauno politnekorektumu» kino pasaulē
Cilvēciski un vienkārši — tāda bija Alises Zariņas vēlēšanās, ķeroties pie filmas Blakus scenārija rakstīšanas. Šajā stāstā, braucot uz Jāņiem, nejauši sastopas aktrises Antas Aizupes varone Luīze un aktiera Āra Matesoviča atveidotais Kaspars — divi jauni cilvēki, kuri meklē sevi. Nejaušā tikšanās viņus noved pie mīlasstāsta. Būtiski, ka šī ir viena no retajām latviešu filmām, kurā notikumi tiek skatīti caur sievietes uztveres prizmu.
Sākotnēji jaunā režisore bija iecerējusi filmēt stāstu par šķiršanos. Taču šķita, ka vēl profesionāli jāpaaugas, lai spētu viegli izstāstīt tik smagu tēmu. Alise studējusi reklāmu Francijā, kinorežiju Igaunijā, patlaban papildina zināšanas kinorežijā Latvijas Kultūras akadēmijā. Līdztekus kino Alise raksta slejas par feminismu un kino portālā Satori — viņas uzskati vairākkārt izsaukuši diskusijas sociālajos tīklos.
Intervijā Alise stāsta, kāpēc cer ar filmu uzrunāt plašu auditoriju, un skaidro, kāpēc ir nobažījusies par autoritārisma apjūsmošanu Latvijā.
Tavā filmā, ko pati esi nosaukusi par road movie, ir daudz Latvijas ainavu — galu galā, galvenie varoņi, kas vēlāk kļūst par pāri, satiekas braucienā uz Jāņu svinēšanu. Ja es vaicātu, kāda ainava visprecīzāk izsaka šodienas Latviju, ar kādu kadru tu atbildētu?
Varu izstāstīt cinisku anekdoti: ar draugu braucām mājās no ceļojuma ar autobusu. Diezgan ilgi bijām stopējuši pa Eiropu, bijuši Alpos. Autobusā biju aizmigusi un pamodos Latvijā. Skatos — tomēr tā Latvija ir tik līdzena! Draugs saka: jā, kā kapi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.