«Vajadzīgs lielāks sabiedrības spiediens, lai ražotājs radītu kvalitatīvākus un ilgdzīvojošākus apģērbus,» saka lietuviete Milda Mitkute (33), kura izveidojusi pasaulē lielāko valkāto apģērbu vietni Vinted.com ar 12 miljonu klientu
Milda bija apsēsta ar iepirkšanos. Studente būdama, ap 90% savu ienākumu viņa iztērēja apģērbam. Skapis bija pilns ar drēbēm, bet, ko vilkt, — nekā piemērota. Kādu dienu viņa saskaitīja 150 neuzvilktu apģērba gabalu, daudzi no tiem pat nebija izpakoti. Milda runāja ar draudzenēm un saprata, ka tāda nav vienīgā. Tas bija pirms desmit gadiem, kad radās ideja par interneta vietni, kur pārdot nelietotās drēbes. Divos naktī kādā ballītē viņa par to izstāstīja labam paziņam, kurš bija skeptisks un neticēja, ka sievietes ir tik atkarīgas no iepirkšanās. Tomēr Milda viņu pārliecināja, un tapa Vinted.com. Šobrīd portāla apgrozījums ir ap 50 miljoniem eiro gadā, tam ir 12 miljoni lietotāju.
Ar savu veiksmes stāstu Milda pagājušajā nedēļā dalījās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē TechChill Rīgā, VEF Kultūras pilī. Paņēmusi tasi melnas kafijas, viņa ir gatava pusstundas sarunai, jo Mitkuti kāro jau nākamie žurnālisti. Uzņēmējas runas veids ir tikpat tiešs un tīrs kā vizuālais tēls: melni plisēti svārki, melns krekls, piparmētru krāsas džemperis un minimāla kosmētika. Dzimusi katoļticīgā ģimenē Kauņā, viņa studējusi kultūras menedžmentu Viļņā, turpat galvaspilsētā iegūstot otru maģistra grādu mārketingā. Milda audzina divus bērnus un vietnē Vinted šobrīd nodarbojas ar mārketingu. Un, protams, ir uzņēmuma līdzīpašniece. Lietuvā viņa ir kulta persona ekodzīvesveida un zero waste piekritēju vidū, jo ir sociāli atbildīga. Mildai šī birka nepatīk. «Es pat teikšu — man riebjas, ka man piedēvē eko. Lietuvā zinu ekocilvēkus, kuri ir dusmīgi uz tiem, kas nedomā līdzīgi. Tik kategoriski, tā cīnās! Negribu būt piederīga viņiem, jo dusmojoties pazūd daudz enerģijas. Taču es dzīvoju sev par prieku, tā es uztveru pasauli,» viņa saka.
Sociāli atbildīgais dzīvesstils nevalda pār uzņēmēju. Bija laiks, kad viņa tiešām iegādājās tikai ekopārtiku, taču ātri vien saprata, ka nav iespējams iegādāties pilnīgi visu, kas būtu audzēts bioloģiski. «Sajutos, ka dzīvoju nepatiesi. Esmu ieņēmusi pozu,» atzīst Milda. Jā, viņa uzzināja vairāk par uzturu un sāka interesēties par produktu saturu. Joprojām gan pērk ekoproduktus, taču ne tikai. Ja būtu jāizvēlas, ko pirkt — sociāli atbildīgi radītu galdu vai bez koksnes sertifikāta —, izvēlētos pirmo, lai arī dārgāks. Taču tā nav ar visiem produktiem Mildas dzīvē. Viņa nopērk kleitu arī veikalā un no jaunas kolekcijas: ja tā ir skaista un patīk. Pēdējo gadu laikā gan Mitkute ir minimizējusi fizisko iepirkšanos, vairāk to darot internetā, jo tādējādi ietaupa laiku un degvielu. «Dzīvot atbildīgi pret vidi ir iespējams, ne tikai pērkot lietotus apģērbus vai ekoloģisko pārtiku, bet, piemēram, šķirojot atkritumus vai dodot lietām otru elpu. Ir ļoti daudz veidu, kā dzīvot gudrāk.» Piemēram, Milda visas tukšās pudeles atdod vīriņiem no ielas, kuri tās samet depozīta automātos un dabū sev naudiņu par to. «Visi apmierināti, jo man nav nekur jāiet, bet viņiem tiek nauda,» smaida Milda. Stāstu, ka Latvijā depozīta sistēmas nav, to cenšas ieviest padsmit gadus. «Ah, tas nu gan ir muļķīgi! Kā jūs izpildīsit Eiropas Savienības normas šķirošanā?» viņa vaicā un precīzi nosauc procentus, kas un kā līdz 2021. gadam būs jāsašķiro.
Cik vien sevi atceras, Milda nav metusi prom lietas. To pārmantojusi no vecmāmiņas, kura piedzīvojusi Otro pasaules karu, kad apģērbam un ēdienam bija liela vērtība. «Domāju, vēl paaudzei jānomainās, lai izzustu tā nespēja neko izmest ārā, saprast radītā vērtību,» saka Milda. Taču ārā nemešana viņas gadījumā nenozīmē lietu kolekcionēšanu. Viņa dod lietām otru iespēju. Piemēram, publicējot internetā sludinājumu. Ar kādu dīvānu guvusi labu mācību, ka labāka par atdošanu ir pārdošana par nelielu samaksu, jo jaunie saimnieki, ieraugot dīvānu, teikuši: «Ja neiederēsies mājā — izmetīsim.» Milda rāda, kā tobrīd iepletusi acis, jo tā nebija iedomājusi dīvāna jauno dzīvi. Ja lietai uzliek cenu, pircējs pret to izturas atbildīgāk, jo ir kaut ko tomēr ieguldījis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.