Prokuratūra cēlusi apsūdzību Saeimas deputātam Jurim Jurašam par valsts noslēpuma izpaušanu. Ir iztaujā prokuroru Māri Urbānu par viņa secinājumiem, kuri radikāli atšķiras no iepriekšējā prokurora atklājumiem
Tuvāko mēnešu jautājums, «tas nav pusgads, tas ir mazāk» — prokurors Māris Urbāns iezīmē, kad plāno nodot tiesai krimināllietu pret bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju, tagad Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) par valsts noslēpuma izpaušanu.
Noslēpums ir fakts, ka Jurašam savulaik piedāvāts miljona eiro kukulis Latvijas Dzelzceļa šefa Magoņa un Igaunijas miljonāra Osinovska lietā, bet pēc Juraša ziņojuma KNAB vadībai nekāda izmeklēšana nav notikusi. To Jurašs pastāstīja žurnālam Ir 2016. gada vasarā pēc tam, kad tika atlaists no darba KNAB, — lai raksturotu, cik vāji iestāde darbojās toreizējā priekšnieka Streļčenoka vadībā.
Ar prokuroru Urbānu tiekos 18. februārī — pusotru nedēļu pēc paziņojuma par apsūdzības izsniegšanu Jurašam. Iemesls ir pārsteidzošais apstāklis, ka Urbāna secinājumi kardināli atšķiras no tā, ko šajā lietā iepriekš atklāja prokurors Aivis Zalužinskis. Citiem vārdiem, kas viena ieskatā ir balts, otra — melns. Zalužinska argumenti sīki pamatoti 2017. gada lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu. Urbāna secinājumi ir skopāk izklāstīti prokuratūras paziņojumā, tāpēc Ir aicina prokuroru uz klātienes sarunu.
Par apsūdzības juridisko pusi Urbāns runā nelabprāt. Lai arī intervija pieteikta laikus, viņš neņemas no galvas skaidrot, kā Jurašam izvirzītā apsūdzība atbilst likumam «Par valsts noslēpumu». Uz aicinājumu aiziet pēc lietas, lai atbildēs viestu skaidrību, prokurors tomēr neatsaucas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.