Latvijas «zīda karalis» • IR.lv

Latvijas «zīda karalis»

Robertu Hiršu godina kā mākslīgā zīda audumu ražošanas iedibinātāju un attīstītāju Latvijā
Ingus Bērzons

Rīgā ir tikai divas ielas, kas nosauktas izcilu uzņēmēju vārdā, — vienā iemūžināts kokrūpnieks Augusts Dombrovskis, otru vēl tikai iecerēts nospraust jaunajā Skanstes kvartālā. Tā atgādinās par tekstilrūpniecības ģēniju Robertu Hiršu

Laikabiedri par Lubejas pagasta amatnieka ģimenē dzimušo tekstilfabrikas Rīgas Audums dibinātāju kritiskus vārdus nav rakstījuši. Roberts Hiršs (1895—1972) dzīvē izsitās, pateicoties enerģijai, intuīcijai un lietpratībai. Rīgas Audums 30. gadu otrajā pusē bija sekmīgākais un modernākais uzņēmums visā valstī. Uz ražotni Juglas upes krastā veda ārvalstu sūtņus, to labprāt apmeklēja «valsts saimnieks» Kārlis Ulmanis un viņa ministri. Hiršu godina kā mākslīgā zīda audumu ražošanas iedibinātāju un attīstītāju Latvijā.

Ekonomikas vēsturnieki vienprātīgi atzīst, ka Rīgas Auduma panākumu atslēga bija fabrikas īpašnieka radošums, talants, inovācijas, kā arī moderna un strādniekiem draudzīga ražošana.

Censoņi no puspagraba

Nākamā «Latvijas zīda karaļa» formālā izglītība bija trīs ziemas Vējavas pagastskolā. Pārējais — tajā skaitā trīs svešvalodas, lieliskā māka sadzīvot ar dažādiem cilvēkiem, tekstilnieka zināšanas — iegūts dzīves skolā. Ne velti pat divi rakstnieki — Pāvils Rozītis un trimdinieks Voldemārs Kārkliņš — vēlējās viņa dzīvesstāstu izmantot savos romānos. Diemžēl tālāk par iestrādēm gan viņi netika.

Roberts agri sāka mācekļa gaitas dzimtajā pusē. Pagrieziena punkts bija darbs Tirzas dzirnavās, kur viņu gaidīja tikko uzstādītas, modernas, no Vācijas atvestas vilnas pārstrādes mašīnas. Tā jauneklis pamazām apguva un aizvien papildināja zinības, kas nepieciešamas tekstilrūpniecības iekārtu uzturēšanā un regulēšanā. Kad Pirmā pasaules kara sākumā Hiršs devās bēgļu gaitās uz Krieviju, rūpnieku acīs viņš bija zelta vērts. Jaunajam, bet jau pieredzējušajam speciālistam uzticēja Tambovas apkaimē uzņēmēju Asejevu dzimtai piederošo desmit tekstilfabriku iekārtu apkalpošanu. Profesionālās zināšanas un labās attiecības ar strādniekiem Hiršu glāba revolūcijas haosā. Arī atgriezties dzimtenē izdevās veiksmīgi, par spīti tam, ka lielinieki viņu kā neaizstājamu speciālistu nemaz nevēlējās izlaist no valsts un repatriācijas lietas nācās kārtot nelegāli.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu