Apzinātības prakse var mazināt milzīgo plaisu starp vadītāju pašuztveri un to, kā viņus uztver darbinieki — prasme vadīt sākas ar sevis pazīšanu
Gada sākumā medijos izskanēja pārmetumi par to, ka valsts pārvaldē strādājošie vadītāji apguvuši apzinātības praksi (angļu valodā — mindfulness) Jura Rubeņa un kultūras centra Miervidi pasniedzēju vadībā. No informācijas pasniegšanas veida un komentāriem var secināt, ka daļai Latvijas sabiedrības apzinātības prakse nešķiet vērtīga investīcija vadītāju attīstībā. Pasaules veiksmīgāko uzņēmumu, piemēram, Microsoft, LEGO Group, Danone, Accenture, Google un citu, pieredze un pētījumi šajā jomā gan apliecina pretējo. Uzņēmumi konstatējuši, ka apzinātības prakse ļauj labāk koncentrēt uzmanību, pieņemt kvalitatīvākus lēmumus, pārvaldīt savas emocijas un stresu, kas uzlabo darba efektivitāti.
Kāpēc vadītājiem būtu vērts apgūt apzinātību?
Apzinātība ir aktīva un atvērta, tagadnē vērsta uzmanība. Apzinātā stāvoklī cilvēks spēj it kā no malas, nevērtējot un nenosodot, vērot savas domas, sajūtas, izjūtas un savu pašreizējo pieredzi.
Apzinātība ļauj sevi adekvāti novērtēt un apzināties iespaidu, kādu rada mana kā vadītāja uzvedība, attieksme, lēmumi un emocijas, uz citiem. Ja es sevi labāk apzinos kā vadītāju, es efektīvāk spēju radīt pārmaiņas sevī, citos un organizācijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.