Venecuēla slīd sociālistisku kleptokrātu gadiem raktā bedrē
Pagājušonedēļ pasaules potenciāli karstajiem punktiem pievienojās Venecuēla. Vairāk nekā miljons cilvēku izgāja pilsētu ielās, lai protestētu pret prezidenta Nikolasa Maduro inaugurāciju iepriekšējā nedēļā vēl vienam sešu gadu termiņam, pēc viņš bija prognozējami uzvarējis vēlēšanās pērn maijā, kuras opozīcija boikotēja kā nedemokrātiskas un viltotas. 23. janvārī Nacionālās sapulces jeb parlamenta priekšsēdētājs Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un aicināja sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas.
Gvaido kā prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju atbalsta desmit Latīņamerikas valstis un vairākums rietumvalstu, to skaitā ASV un Kanāda. Vācija, Francija, Spānija un Lielbritānija sestdien paziņoja, ka atzīs Gvaido par pagaidu prezidentu, ja astoņu dienu laikā netiks izsludinātas jaunas vēlēšanas. (Paziņojumam nepievienojās Itālija, kuras valdības koalīcijā populisti sašķēlās par šo jautājumu — Pieczvaigžņu kustība kategoriski iebilda pret Ziemeļu līgas atbalstīto paziņojumu.) Taču Maduro atbalsta armija, un Venecuēlā pieaug pilsoņu kara iespēja.
23. janvāris, kad Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju, ir zīmīgs datums Venecuēlas vēsturē. Šajā dienā 1958. gadā tautas sacelšanās gāza militāru diktatūru. Tās vietā izveidojās stabila divu partiju demokrātija. Pateicoties naftas eksportam (Venecuēlai ir lielākās zināmās naftas rezerves pasaulē), tā bija pārtikusi valsts. Taču 80. gadu otrajā pusē naftas cenas kritās, un ar taupības politiku un arī politiķu korumpētību neapmierinātie venecuēlieši 1998. gadā ievēlēja prezidenta amatā harismātisko armijas virsnieku, kā tagad populāri teikt, «populistu» Ugo Čavesu. Viņam paveicās valdīt laikā, kad naftas cenas sasniedza augstāko līmeni valsts vēsturē, tomēr līdz savai nāvei 2013. gadā izdevās novest Venecuēlu līdz bankrota robežai.
Kā tas parasti notiek pie sociālisma cēlājiem, posta recepte ir ekonomikas, finanšu un cenu centralizēta kontrole apvienojumā ar korupciju. Bijušais Čavesa laiku valsts kases pārvaldnieks pērn tiesai Ņujorkā atzina, ka saņēmis kukuļos vienu miljardu dolāru. Bet bagātākais cilvēks Venecuēlā ir Čavesa meita, kurai 35 gadu vecumā pieder vairāk nekā četri miljardi ASV dolāru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.